Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Papildināts – Elektrības padeves traucējumi paralizē darbu slimnīcā

Papildināts – Elektrības padeves traucējumi paralizē darbu slimnīcā
14.11.2006 17:44

0

Atslēgvārdi

Pēdējā mēneša laikā vismaz četras reizes diezgan ekstremālos apstākļos ir nonākusi Centrālā slimnīca – uz mirkli rodoties svārstībām elektrības padevē, radušās problēmas ar iekārtām un līdz ar to arī slimnieku aprūpē Reanimācijas nodaļā un operāciju zālēs, kā arī Diagnostikas nodaļā, laboratorijā un citviet. Slimnīcā uzskata, ka vainīga ir reorganizācija un modernizācija, ko savā saimniecībā veic “Latvenergo”, savukārt šī uzņēmuma speciālisti uzskata, ka kārtība ir jāievieš pašā slimnīcā.

Sarunā ar Centrālās slimnīcas elektrosistēmas inženieris Raimonds Lācis stāstīja, ka viņš slimnīcā strādā deviņus gadus un šāda situācija, kad nepilna mēneša laikā četras reizes notiek elektroapgādes pārtraukumi, esot pirmo reizi. Un trakākais tas, ka šādas situācijas rodas laikā, kad tiem it kā nav nekādu iemeslu– ne stipras vētras, nekā cita, kas varētu provocēt problēmas ar elektrības padevi. “Un, protams, ka vispirms mēs meklējam vainu paši savā saimniecībā,” viņš skaidroja. “Bet vienreiz izrādījās, ka vainojams kabeļa pārrāvums Karostā, otro reizi atkal kaut kas līdzīgs bija noticis Kapsēdes pusē.” Un pietiek pat ar sekundi īsu pārrāvumu, lai no ierindas izietu visas modernās aparatūras. “Piemēram, klīniskajā laboratorijā ir iekārtas, ko vada ar speciālu datorprogrammu, kas elektrības pārrāvumu gadījumos tiek pārtraukta, un viss darbs ir jāsāk no jauna,” skaidro R.Lācis. “Vienā no šādām reizēm pavisam nobruka programma komjūtertomogrāfam, un tur vairs neko nevarējām paši uzstādīt no jauna, bija jāsauc palīgā speciālisti no Rīgas, kas šo programmu atjauno. Tas maksā naudu, un mēs arī nevaram izmeklēt pacientus.” Un nopietnas problēmas radās arī Reanimācijas nodaļā un operāciju blokā. Kā stāstīja operāciju bloka vecākā māsa Silvija Kraševska, ja nodziest lielā lampa virs operāciju galda, uz mirkli mēs varam izlīdzēties kaut vai ar bateriju, bet pavisam nopietni ir tas, ka līdz ar elektrības svārstībām izslēdzas arī narkozes aparāti.”

R.Lācis skaidroja, ka problēmas šobrīd rada arī tas, ka praktiski visa “Latvenergo” vadība tagad ir pārcelta uz Rīgu, un līdz ar to saskarsme nav tik vienkārša. Pēc vairākkārtējiem elektropadeves traucējumiem slimnīcā “Latvenergo” ir uzstādījis spriegumu reģistrējošās iekārtas, lai pārliecinātos par situāciju un kopīgi ar slimnīcas vadību spriestu par to, kā situāciju uzlabot.

“Latvenergo” Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis sarunā skaidroja, ka šādas sprieguma svārstības, kādas pēdējā laikā reģistrētas Liepājas slimnīcā, publiskajā tīklā ir normāla parādība un tā notiek visā pasaulē. Tāpēc, lai izvairītos no nepatīkamām problēmām, piemēram, modernu un jutīgu iekārtu izslēgšanos šo svārstību dēļ, ikvienai iestādei, kur ir šādas iekārtas, ir jāparūpējas par to aizsardzību. “Un tas notiek ļoti vienkārši – pie šīm iekārtām ir jāpieslēdz speciālas ierīces – stabilizatori –, kas sprieguma svārstības izlīdzinās, un aparatūrai nebūs nodarīts nekāds kaitējums,” viņš skaidroja. “Tāpēc mēs uzskatām, ka nav īsti godīgi vainot “Latvenergo” par bezdarbību un arī pašiem ir jārūpējas par savām iekārtām.” A.Siksnis skaidroja, ka viens šāds stabilizators maksā 30 latus un vairāk. Vai tādu nepieciešams pievienot katram datoram, katrai laboratorijas iekārtai, elpināmajam aparātam un citai aparatūrai, A.Siksnis pateikt nevarēja. “Tas jāskatās uz vietas,” viņš sacīja. 

Ņemot vērā, ka Liepājā ir izstrādāts vērienīgs veselības aprūpes sniedzēju attīstības plāns, kas paredz mūsu pilsētā esošo slimnīcu apvienošanu, pievienojot tās Centrālai slimnīcai, un uz tās bāzes veidot reģionālu daudzprofilu slimnīcu, šādas situācijas diezin vai ir pieļaujamas. “Skaidrs, ka nav,” sacīja slimnīcas galvenā ārsta vietnieks Jānis Ceika. “Un “Latvenergo” aizstāvēsies līdz pēdējam un neatzīs, ka tā ir viņu vaina. Kā var nebūt viņu, ja pirms tam gadiem ilgi nekā tamlīdzīga nav bijis, bet tagad jau elektrības pārrāvumi kļūst par sistēmu.” Turklāt viņš piebilda, ka, piemēram, laboratorijā ir uzstādīti A.Sikšņa pieminētie stabilizatori, “taču tik ilgu – vairāku sekunžu garumā – elektrības pārrāvumu nestabilizē neviens stabilizators”. Tieši tāpēc arī izgāja no ierindas kompjūtertomogrāfs. J.Ceika atcerējās, ka ir bijis gadījums, kad “Latvenergo”, atzīstot savu vainu, samaksāja slimnīcai par kādas aparatūras sabojāšanos Perinatālajā centrā. Sazināties ar slimnīcas galveno ārstu Egilu Freidenfeldu, lai uzzinātu, ko paredzēts darīt, lai situāciju labotu un cik slimnīcai izmaksā katrs šāds elektrības padeves traucējums, vakar neizdevās.

Slimnīcas galvenais ārsts Egils Freidenfelds informēja, ka ceturtdien ir plānotas pārrunas ar “Latvenergo” pārstāvjiem par radušos situāciju un iespējamiem risinājumiem. Viņš uzsvēra, ka slimnīcas pieder pie elektroenerģijas pakalpojumu saņēmēju augstākās grupas un šajā jomā nekas nedrīkst misēties. Vēl notiek elektrības pārtraukumu dēļ radušos zaudējumu apzināšana, taču jau tagad ir skaidrs, ka tie varētu būt prāvi. Kā skaidroja E.Freidenfelds, piemēram, lai iedarbinātu bojāto kopmjūtertomogrāfu, bija nepieciešamas vismaz trīs dienas. Un šajā laikā nevarēja pieņemt pierakstītos pacientus, bet akūtos slimniekus nācās vest uz Kuldīgas slimnīcu, lai veiktu nepieciešamos izmeklējumus. Savukārt laboratorijā jāiegādājas jauni reaģenti, mēģenes un pacientiem no jauna jāņem asinis. Turklāt pilnīgi jaunam, par ERAF līdzekļiem iegādātam ultrasonogrāfijas datoram bojāts cietais disks, kas arī jānopērk un jānomaina.

E.Freidenfelds uzsvēra arī to, ka patlaban slimnīca gatavojas uzstādīt ārkārtīgi precīzu un dārgu iekārtu – angiogrāfu, kura cena ir aptuveni 1 miljons latu un pašreizējā situācijā tam nebūs iespējams nodrošināt vienmērīgu strāvu bez sprieguma un maiņstrāvas svārstībām.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”


Diezin vai kāds vēlētos būt mediķu vietā brīdī, kad slimniekam operācija jau sākta un pēkšņi nodziest gaisma, izslēdzas elpināmais aparāts un citas ierīces. Un tā trīs reizes vienas operācijas laikā.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz