Daudzi Latvijā nevar pilnībā izprast: kāpēc šis piemineklis ir tik īpašs un simbolisks ukraiņiem, kāpēc par to tik skaļi un vienlaikus traģiski runā?

Kijivas Pečeru klosteris ir Ukrainas valstiskuma, garīguma un kultūras svētais pamats, kas nepārtraukti pastāv jau gandrīz tūkstoš gadu.

Tas nav tikai arhitektūras komplekss, bet gan galvenais Ukrainas vēsturiskās būtības simbols no Kijivas Krievzemes laikiem līdz mūsdienām.

Dibināts 1051. gadā, klosteris ir vecākais Ukrainas zemēs, kas datēts pirms Maskavas rašanās.

Kijivas Pečeru lavras alās un Dievmātes Aizmigšanas katedrālē, kam uzbruka ar droniem, ir ievērojamu vēsturisku personu, kā arī vairāk nekā 120 svēto atdusas vietas.

Vairāk nekā 300 gadus svētvieta atradās Maskavas patriarhāta kontrolē, kas to izmantoja impērijas propagandai. Tikai 2023. gadā lavra beidzot atgriezās Ukrainas valsts un baznīcas īpašumā, kļūstot par garīgās atbrīvošanās simbolu.

Tāpēc

ukraiņiem uzbrukums lavrai nav vienkārši reliģiskas ēkas iznīcināšana, bet gan vēl viens uzbrukums viņu vēsturei, valodai un tiesībām pastāvēt kā tautai.

Ukraiņi vienbalsīgi uzskata uzbrukumu Pečeru klosterim par agresorvalsts apzinātu atriebības aktu.

Kremļa mēģinājumi iznīcināt vai sabojāt kompleksu ir saistīti ar to, ka svētvieta beidzot ir izkļuvusi no Maskavas patriarhāta kontroles un atgriezusies Ukrainas rokās.

Vladimirs Putins un Krievijas patriarhs Kirils gadiem ilgi lavru sauca par “krievu pareizticības šūpuli”.

Kad Ukraina atguva svētvietu, šis mīts tika kliedēts.

Vēl interesantāk ir tas, ka Kijivas Pečeru klostera pārstāvji bija iesaistīti Ukrainas Drošības dienesta ierosinātās augsta līmeņa krimināllietās par kolaboracionismu, Krievijas agresijas attaisnošanu un Ukrainas valsti graujošām darbībām.

Bijušais abats un ilggadējais vadītājs metropolīts Pāvels tiek apsūdzēts reliģiskā naida kurināšanā un Krievijas bruņotās agresijas pret Ukrainu attaisnošanā. Viņš pašlaik gaida tiesas spriedumu.

Kopumā Ukrainā jau vairāk nekā 40 Maskavas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgās baznīcas garīdznieki ir saņēmuši notiesājošus spriedumus

(daži pat ir apmainīti pret sagūstītiem Ukrainas karavīriem).

Kremlis izmanto masveida dažādu ieroču kombinētus uzbrukumus kultūrvēsturiskām vietām, lai salauztu ukraiņu gribu cīnīties, sētu dziļu izmisumu un demoralizētu sabiedrību.

Ja Kijivas Pečeru lavru vērtējam nevis pēc reliģiskiem apsvērumiem, bet gan pēc tās vēsturiskās nozīmes, emocionālā svara un simbolikas tautai, tad to var salīdzināt ar Brīvības pieminekli Rīgā.

Ukraiņiem uzbrukums lavrai ir līdzīgs sāpēm, kas latviešiem būtu mēģinājums uzspridzināt šo simbolu.

Oleksandrs Grinka, žurnālists