Šodien tiekoties ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V), Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) vēl nav panākusi vienošanos par Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmantošanu pilsētas attīstības programmu īstenošanā jaunajā plānošanas periodā.
LLPA nav mierā, ka pašvaldības pašas nevarēs noteikt, kādās programmās būtu ieguldāmi ES fondu līdzekļi jaunajā periodā. LLPA prezidents Liepājas mērs Uldis Sesks (Liepājas partija) žurnālistiem pēc tikšanās sacīja, ka lielās pilsētas neizprot, kāpēc tiks sagatavotas tādas programmas, kur pašvaldībām nemaz nav iespēju apgūt ES līdzekļus. Kā piemēru viņš minēja ēku siltināšanai paredzēto līdzekļu apguvi – Liepājai no šādas programmas neesot jēgas, jo visas pašvaldības ēkas jau ir nosiltinātas. Arī citām pilsētām ir citas intereses, piemēram, Jūrmalai – attīstīt kurortoloģiju, viņš minēja.

“Latvijas iedzīvotājiem ir jāļauj piedalīties pašvaldību attīstības programmu izstrādē un pašiem noteikt, kādas programmas būtu jārealizē,” sacīja Sesks.

Tomēr šodienas saruna beigusies ar optimismu, atzina LLPA prezidents. No Straujumas sagaidīta izpratne par pašvaldību vēlmēm un ir norunātas nākamās tikšanās reizes, lai diskusija par LLPA iesniegtajiem priekšlikumiem turpinātos. Grūtāk esot pārliecināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, lai gan arī jaunais ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) izprotot lielo pilsētu intereses. Problēmas radot tas, ka šīs programmas ir sagatavotas jau agrāk. Tomēr LLPA ir gatava meklēt papildu argumentus, lai ministriju pārliecinātu.

Straujuma atzina, ka LLPA iesniegtie priekšlikumi ir konstruktīvi un atbalstāmi. Tāpēc tiks meklēti veidi, kā mazināt liekos administratīvos šķēršļus, lai pilnvērtīgi varētu apgūt pilsētvides attīstībai paredzētos ES līdzekļus. “Es vienmēr esmu atbalstījusi konkrētas teritorijas tiesības izstrādāt savu attīstības plānu un realizēt tajā paredzētos pasākumus,” sacīja premjerministre.

Pēc Straujumas domām, šī diskusija bija ļoti vērtīga, lai saprastu lielo pilsētu intereses, vēl pirms noteikumi par pilsētvides attīstības programmām tiek pieņemti valdībā. “Vienošanos līdz galam neesam panākuši. Bet mēs tiksimies vēlreiz, iespējams, šaurākā sastāvā,” noteica valdības vadītāja.

Aktuāls jautājums joprojām ir par tām pašvaldībām, kas neietilpst 9+21 modelī. Sesks uzskata, ka ir jāmeklē iespējas, kā veicināt uzņēmējdarbību arī tajās pašvaldībās, kas ir ārpus šī modeļa. Šajā gadījumā nepieciešama arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras iesaistīšanās.

LLPA pārstāve Maija Dulle-Sūniņa aģentūru LETA informēja, ka LLPA neatbalsta VARAM piedāvāto finansējuma pilsētvides un policentriskas attīstības veicināšanai sadalījuma principu. Sarežģītais mehānisms finansējuma apguvei sadrumstalo pilsētvides attīstībai paredzēto finansējumu un paredzot uzspiestu sadarbības mehānismu. Šāds mehānisms liks pilsētām īstenot mākslīgi izdomātus projektus, nevis īstenot tās aktivitātes, kas katrai pilsētai šķiet būtiskas.

Tikšanās laikā LLPA rosināja izveidot vienotu integrētu pilsētu attīstības programmu ilgtspējīgai pilsētu attīstībai, nevis izdalīt atsevišķus specifiskā atbalsta mērķus, nosakot katra mērķa finansējuma kvotas.

Lielās pilsētas arī uzskata, ka būtu jāizveido rezerves fonds, kas ietvertu 5% finansējuma no plānotā finansējuma nacionālās nozīmes attīstības centriem un 5% no plānotā finansējuma reģionālās nozīmes attīstības centriem. Šis finansējums būtu novirzāms Ekonomikas ministrijas pārziņā esošajai industriālo teritoriju attīstības programmai, tādējādi veicinot uzņēmējdarbība attīstību arī ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem.

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors Māris Kučinskis atzina, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ieceres attiecībā uz pilsētvides un policentriskas attīstības investīciju ieviešanu 2014.–2020.gadā apdraud Nacionālā attīstības plāna realizāciju, jo neļauj pilsētām realizēt tos attīstības projektus, kas tām visvairāk nepieciešami.

“Latvijas iedzīvotājiem, pilsētu iedzīvotājiem jāļauj piedalīties pilsētu attīstības plānu izstrādē, ko viņi arī dara, un pašiem arī noteikt, kādi projekti ir jārealizē [Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu] plānošanas periodā, lai šis attiecīga teritorija varētu attīstīties, nevis viņus ierobežot kādās iedomātās programmās, ko kādā Rīgas kabinetā varbūt kāds ir izdomājis,” teica Kučinskis.

Viņš atzina, ka Straujumas izteikumos dzirdamama izpratne par problēmu, bet nepieciešamas arī tālākas sarunas, lai atrastu instrumentus, kas ļautu attīstīties arī lauku teritorijām.

LLPA mediju attiecību konsultante Maija Dulle-Sūniņa aģentūrai BNS pavēstīja, ka LLPA rosina izveidot rezerves fondu, kas ietvertu 5% finansējuma no plānotā finansējuma nacionālās nozīmes attīstības centriem un 5% no plānotā finansējuma reģionālās nozīmes attīstības centriem, kas būtu novirzāms Ekonomikas ministrijas pārziņā esošajai industriālo teritoriju attīstības programmai, tādējādi veicinot uzņēmējdarbība attīstību arī ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri

Viņa arī atzīmēja – ja tālākajā sarunu procesā netiks panākta skaidrība par pilsētvides attīstību 2014. – 2020.gadā, LLPA apsver iespēju pārrunāt šo jautājumu ES Reģionu attīstības komisijā, lai gūtu Eiropas Komisijas redzējumu par pilsētvides attīstībai paredzēto ES fondu finansējuma apguves principu ES fondu 2014. – 2020.gada plānošanas periodā.

Jau vēstīts, ka LLPA paziņojusi, ka neatbalsta VARAM ieceres attiecībā uz pilsētvides un policentriskas attīstības investīciju ieviešanu 2014.–2020.gadā.

LLPA neatbalsta VARAM projektā piedāvāto finansējuma sadalījuma principu un stingri uzstāj, ka lielo pilsētu pašvaldības var patstāvīgi lemt par pilsētvides attīstībai nepieciešamiem un prioritāriem projektiem saskaņā ar pilsētu attīstības stratēģijām.

Kučinskis iepriekš pauda pārliecību, ka piedāvātais princips finansējuma apguvei radīs mākslīgu projektu izdomāšana, nevis reālu ieguvumu uzņēmējdarbības attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai. “Izstrādājot pilsētvides un policentriskas attīstības investīciju ieviešanas principus 2014. – 2020. gadā, ir jāņem vērā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam paredzētā policentriskas attīstības veicināšana valstī. Ja Latvija savā Partnerības līgumā ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam ir iezīmējusi 5% finansējumu pilsētvides attīstībai nacionālās nozīmes attīstības centros, tad ir nepieļaujami tagad runāt tikai par nelielas daļiņas novirzīšanu tiem, pārējos līdzekļus atvēlot dažādiem projektiem, kurus tad ministrijas vai plānošanas reģioni būs spiesti izdomāt,” teica   Kučinskis .