Laika periodā no 1990.gada līdz 2019.gadam karstums izraisīja 153 078 nāves gadījumus

gadā, kas ir 236 nāves gadījumi uz desmit miljoniem iedzīvotāju jeb 1% no kopējiem nāves gadījumiem pasaulē, secinājuši Austrālijas Melburnas Monaša Universitātes pētnieki.

Viņi pētīja mirstības rādītājus un gaisa temperatūras 75 vietās 43 valstīs, un atklāja, ka Āzija ir lielākais karstuma izraisīto nāves gadījumu skaits, bet Eiropā ir augstākais rādītājs attiecībā pret iedzīvotāju skaitu – 655 nāves gadījumi uz desmit miljoniem iedzīvotāju.

Eiropā vislielākais karstuma izraisīto nāves gadījumu skaits ir Grieķijā, Maltā un Itālijā.

Kopumā visvairāk cilvēku no karstuma mirst apgabalos ar sausu klimatu un zemiem ienākumiem, secinājuši pētnieki.

“Klimata pārmaiņu kontekstā ir būtiski risināt karstuma viļņu nevienlīdzīgo ietekmi uz cilvēku veselību.

Tādēļ nepieciešama visaptveroša pieeja, kas ne tikai risina tūlītējus veselības apdraudējumus karstuma viļņu laikā, bet arī īsteno ilgtermiņa stratēģijas, lai mazinātu neaizsargātību un nevienlīdzību,” norādījuši pētījuma autori.