Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Papildināts – Ministri runā par ūdeni un klimatu

Papildināts – Ministri runā par ūdeni un klimatu
Foto: Ģirts Gertsons
13.05.2016 07:12

"Kurzemes Vārds"/ liepajniekiem.lv

Atslēgvārdi

Vakar pēcpusdienā Liepājā ieradās triju Baltijas valstu vides ministri, lai piedalītos neformālā sanāksmē.

Sanāksme notiek Baltijas Ministru padomes darba ietvaros – informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Kristīne Kļaveniece. Ministri un vides eksperti šodien diskutējot par ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Sarunās tiekot skarta arī valstu pieredze upju baseinu apsaimniekošanas plānu sagatavošanā, kā arī īstenotie pasākumi plūdu risku samazināšanai un novēršanai.

Vēl viena sanāksmes tēma – kā nodrošināt Baltijas valstu īpašās situācijas vērā ņemšanu Eiropas Savienības  2030. gada mērķa siltumnīcefekta gāzu ierobežošanai pārdalē starp dalībvalstīm. “Visas trīs Baltijas valstis sevišķi interesē risinājumi saistībā ar lauksaimniecības un transporta emisijām, kā arī mežu apsaimniekošanas iekļaušanas pieeja kopējā ietvarā,” norāda K. Kļaveniece.

Ceturtdienas pēcpusdienā Baltijas valstu vides ministri noskatījās prezentāciju par Liepāju un pēc tam devās arī Liepājas apskates izbraucienā. Viņi apmeklēja pludmales pieejamības kompleksu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un Liepājas ezera skatu torni Lauku ielas galā.

Piektdien, 13.maijā, Baltijas vides ministri – Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, Igaunijas vides ministrs Marko Pomerancs un Lietuvas vides ministrs Ķēstutis Trečoks – Liepājā parakstīja deklarāciju (Deklarācija) par vienotu nostāju Eiropas Savienības (ES) 2030.gada mērķa siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju ierobežošanai* pārdali starp dalībvalstīm un mērķa sasniegšanai piemērojamajiem nosacījumiem. Deklarācijā Baltijas valstis aicina Eiropas Komisiju ņemt vērā valstu īpašās situācijas politikas veidošanā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ministra padomnieks Oskars Vizbulis.

K.Gerhards aicināja visas Baltijas valstis būt vienotām un aktīvi aizstāvēt savas intereses ES klimata politikas veidošanā. “Latvija jau ir vairākkārtīgi tikusies ar Eiropas Komisijas amatpersonām un arī turpmāk darīs visu nepieciešamo savu interešu aizstāvībai,” uzsvēra K.Gerhards.

Baltijas valstis norāda, ka 2030. gada mērķim ir jāsniedz ieguldījums pārejā uz oglekļa mazietilpīgu attīstību, tajā pašā laikā nodrošinot izmaksu efektivitāti un saglabājot nacionālo un nozaru konkurētspēju.

Deklarācijā uzsvērts lauksaimniecības un transporta emisiju lielais īpatsvars Baltijas valstu kopējās emisijās, kā arī zemes izmantošanas un mežsaimniecības lielā nozīme.

Valstīm jāgūst labums no savlaicīgi uzsāktiem SEG emisijas samazināšanas pasākumiem. Būtiski, lai dalībvalstu mērķu noteikšanā tiktu ņemtas vērā valstu īpašās situācijas.

K.Gerhards diskusijā kā Latvijas īpašās situācijas piemērus nosauca salīdzinoši lielo atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, ļoti mazo ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļauto emisiju daļu u.tml.

Turklāt Baltijas valstis Deklarācijā arī norāda uz nepieciešamību pēc dažādu valstu pieeju saskaņošanas zemes izmantošanas un mežsaimniecības emisiju un piesaistes uzskaitē, kā arī nepieciešamību ar klimata politiku saistīto mērķu (SEG emisiju samazināšanas, CO2 piesaistes, atjaunojamo energoresursu) saskaņotībai.

Baltijas valstu Deklarācija par vienotu nostāju klimata politikas mērķu sasniegšanai tika parakstīta Baltijas vides ministru neformālās sanāksmes laikā Liepājā. Tā norisinājās Baltijas Ministru padomes ietvaros.

* 2014.gada 23.-24.oktobrī Eiropadome noteica, ka ES līdz 2030.gadam savas SEG samazinās par vismaz 40% salīdzinājumā ar 1990.gadu.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz