Liepājas pludmalē, iepretim glābšanas stacijai, trešdienas
vakarā izskalota iespaidīga lieluma zivs, ko pamanījuši iedzīvotāji.

Kā portālam pastāstīja Liepājas pludmales Glābšanas dienesta
vadītājs Kristiāns Brūvers, pludmales apmeklētāji lielo un savādo zivi
12.augustā pulksten 19.10 atraduši pludmalē iepretim Vaiņodes ielas galam.
Iedzīvotāji, kas zivi atraduši, par atradumu paziņojuši pludmales glābējiem. No
krasta līdz glābšanas stacijai zivi atgādājuši glābēji. Turklāt, tā kā zivs bijusi
gana smaga – ap 80 kilogramiem, kā arī ap 2 metrus gara, glābēji atraduma transportēšanai izmantojuši kvadriciklu.

K.Brūvers portālam pastāstīja, ka uz Glābšanas staciju
ieradušies izsauktie Baltijas jūras Zivju apstrādes asociācijas pārstāvji,
kuriem arī nodota atrastā lielā zivs. Atradums, ko asociācijas pārstāvji
atpazinuši kā zobenzivi, nodota pētnieku rokās un ievietota saldētavā.

Reģionālās vides pārvaldes Resursu kontroles daļas vecākais
inspektors Ainars Priediens portālam apstiprināja, ka situācija, kad mūsu
piekrastē iemaldās vai pat krastā izpeld eksotiskas zivis, gan nav ikdienišķa
parādība: ”Tie ir reti gadījumi. Manā praksē – uz roku pirkstiem saskaitāmi.
Pirms vairākiem gadiem līdzīgs gadījums bija Ziemupes pusē.”

Tajā pat laikā viņš atzīst, ka nevar izslēgt situācijas, kad
mūspusē tiek fiksētas stores vai skumbrijas: ”Jā, neikdienišķi, bet ne
ārkārtēji.”

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, arī tieši pirms astoņiem gadiem, 2007.gada 12.augustā, netālu no Liepājas,
Ziemupes jūrmalā tika izskalota zobenzivs. Tā svēra 37 kilogramus.
Iepriekš līdzīgi gadījumi, kad Latvijas piekrastē tika izskalota
zobenzivs, fiksēti deviņas reizes līdz Otrajam pasaules karam un divas
reizes pēckara periodā – 1952. un 1993.gadā pie Ventspils.

Baltijas jūrā ik pa laikam iemaldās vai krastā atrod interesantus un retus jūras iemītniekus.

Zobenzivs ir tipiska okeāna zivs, kas visbiežāk ir sastopama
tropiskās joslas un mērenās joslas ūdeņos, un Baltijas jūrā tā ir tikai
iemaldījusies.

Zobenzivs atradumus Baltijas jūrā var izskaidrot ar to migrāciju.
Migrācijas dēļ zobenzivs ir sastopama arī tai neraksturīgākās vietās,
piemēram, Melnajā jūrā, Ziemeļu jūrā vai Baltijas jūrā. Šādās vietās
zivs nokļūst, sekojot līdzi zivju, galvenokārt siļķu, makreļu, stavridu
vai reņģu, bariem.

Zinātniskā institūta “Bior” zivju resursu departamenta pētnieks
Māris Plikšs aģentūrai BNS pastāstīja, ka zobenzivs kādu laiku
varētu izdzīvot Latvijas piekrastes ūdeņos, ja tai pietiktu
barības, taču tās populāciju apgrūtina nepietiekamais ūdens
sāļums.

Zobenzivs visticamāk ir iepeldējusi Baltijas jūrā no
Ziemeļjūras, sekojot zivju bariem, kas peld uz Baltijas jūru
nārstot, norādīja Plikšs, piebilstot, ka šādi Latvijas ūdeņos
periodiski iepeld Baltijas jūrai neraksturīgas zivis, piemēram,
kefalas un makreles. Tāpat zivis nokļūst šeit Ziemeļjūras un
Baltijas jūras ūdens apmaiņas laikā. Pēdējā lielā ūdens apmaiņa
bijusi pērn decembrī un šā gada janvārī. Pirms tam liela ūdens
apmaiņa novērota 2003. un 1993.gadā.

Atbildot, vai Baltijas jūrā var iepeldēt arī haizivis, Plikšs
norādīja, ka tas ir maz ticams, jo haizivis neveic lielas
migrācijas, bet iespēja pastāv.

“Jā, var iepeldēt, sekojot barībai. Nārsts viņām šeit nav
iespējams, bet, sekojot reņģēm, makrelēm, kādām lielākām zivīm, var
iepeldēt,” sacīja pētnieks.

Šis nav pirmais gadījums, kad Liepājas pludmalē, Zilā karoga
zonā, kur strādā glābēji, viņiem nākas sastapties ar neikdienišķiem pludmales
apmeklētājiem. K.Brūvers atgādina, ka pavisam nesen pludmalē tika atrasti
vairāki bruņurupuči.

Savukārt pirms vairākiem gadiem pludmalē bija iemaldījusies
aita. Tā kā glābējiem neizdevās atrast lopiņa iepriekšējo saimnieku, tad viņi
vairākas dienas izmitināja aitiņu Glābšanas stacijā un to kopa, līdz dzīvniekam
izdevās atrast jaunas mājas.