Šodien ir 25.marts – komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, par ko visā Latvijā atgādina melnās lentas pie karogiem. Pieminot 1949.gada 25.marta skaudros notikumus, Liepājas muzeja ekspozīcijas ”Liepāja okupāciju režīmos” zālē K.Ukstiņa ielā 7/9 pulcējās liepājnieki, lai pieminētu represiju upurus.

Kā novēroja portāls, pulcējies bija tik liels apmeklētāju pulks, ka zāle bija par šauru. Te bija ieradušies aptuveni trīs desmiti cilvēku sirmām galvām, ko skāra represiju vilnis tālajā 1949.gadā – Liepājas Politiski represēto kluba biedri un viņu tuvinieki, kā arī jaunā paaudze – vairāki desmiti jauniešu.

Politiski represētie  atcerējās skarbo dienu notikumus, kavējās atmiņās par izsūtījumā pārdzīvoto un dalījās savās atmiņās ar jauno paaudzi.

Savukārt Liepājas 15.viduskolas 11.klases audzēkņi Dana Gorina, Toms Mārtiņš Smilga, Krists Kormazovs un Normunds Deglavs lasīja 1949.gadā izsūtītā Ziedoņa Reinfelda atmiņas. Savukārt 15.vidusskolas 7.klases audzēkņi savas audzinātājas Velgas Šolces vadībā dziedāja izsūtījumā sacerēto dziesmu ”Kas tie tādi, kas dziedāja”.

Kā portālam atzina 15.vidusskolas puiši, tas nekas, ka šodien ir Lielā Piektdiena un brīvdiena. Viņi uzskata, ka jauniešiem jāzina savas tautas vēsture, un šis pasākums ir lieliska iespēja izzināt dzīvo vēsturi.

Pēc pasākuma muzejā tā apmeklētāji ar autobusu dosies uz Tores staciju, lai divos dienā vietā, no kuras liepājniekiem sākās sāpju un moku ceļš, godinātu represiju upurus ar ziediem.

Kā atceras viena no tā laika deportācijas upuriem Velta Blauzde, viņas ģimene 1949.gadā dzīvoja mierīgu dzīvi savās lauku mājās, un ģimenei ne prātā neienāca, ka naktī pie viņiem var ierasties bruņoti vīri. Velta gan atzīst, ka viņas tēvs, runājot šodienas valodā, bija lecīgs, viņš nepiekrita jaunajiem noteikumiem, neskaitāmajiem nodokļiem un nodevām, tā saucamajai jaunajai padomju valstij.

Atceroties to dienu šausmīgos notikumus, Velta Blauzde stāsta: ”Ienāca mūsu mājās bruņoti vīri. Viens nostājās pie durvīm, citi sagāja istabā. Man, nepieredzējušai lauku meitenei, sajūta bija – tūlīt vedīs uz mežu un nošaus.”

Uz jautājumu – ko tu šodien teiktu cilvēkiem brīvajā Latvijā, Velta Blauzde ir nelokāma: ”Nemeklēsim laimi tik ātri izzūdošajās mantiskajās vērtībās svešās zemēs. Mēs, represētie, kaut nepieņemti, kaut nospiesti uz ceļiem, bijām tik laimīgi atgriezties savā Latvijā. Sargāsim un aizstāvēsim savu tēvu zemi un augstu vērtēsim atgūto brīvību un neatkarību.”

Līdzīgi kā 1941.gada 14.jūnija, arī 1949.gada 25.marta deportācijas ir iecirtušas dziļu brūci Latvijas un latviešu tautas 20.gadsimta vēsturē. Vairāk kā 10 000 ģimeņu (42 149 cilvēki) agrā marta rītā pēkšņi tika izrautas no mājām, aizvestas tūkstošiem kilometru tālu, lai pēc izsūtīšanas organizētāju ieceres nekad vairs neredzētu dzimteni. Tāds liktenis bija lemts arī 2651 Liepājas un apkārtnes iedzīvotājam.

29Skatīt galeriju