Liena Rimkus
"Kurzemes Vārds"
Atkārtots mēģinājums izdodas
“Pēc pieredzes varu teikt, ka visbiežāk pie rehabilitologa cilvēks nāk tad, kad ir bedrē un viņam nepieciešams plāns, kā tikt ārā. Tad veicam pārbaudes, izpētām pacientu un sastādām tālāko ārstēšanas plānu,” par darba specifiku stāsta fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Linda Šmaukstele.
Speciāliste JPVAC strādā no 2018. gada, kad paralēli darbam Liepājas Reģionālajā slimnīcā nāca uz centru vakaros, pieņēma vizītes, kā arī nodrošināja pacientu aprūpi mājās. Darba stundas bijušas garas un nebūt ne tās vieglākās.
Lai onkoloģijas pacientiem varētu piedāvāt valsts apmaksātus pakalpojumus un piesaistītu papildu speciālistus, JPVAC 2019. gadā piedalījies konkursā, tikuši pat līdz atlases pēdējam cēlienam. “Martā jau bija jāsaņem finansējums, bet pēkšņā kovida pandēmija visu izjauca, atlase tika aizmirsta, solīja, ka vēlāk tas jautājums tiks risināts, tomēr tā arī viss palika,” atceras I. Kodola.
“Protams, ka mēs vēlamies saviem klientiem sniegt valsts apmaksātus pakalpojumus, tomēr ar atbalstu sokas diezgan trūcīgi.
No vienas puses, veidojam jaunas programmas, bet esošās stāv dīkā – speciālisti ir, bet finansējuma nav,” skaidro L. Šmaukstele.
JPVAC atkārtoti startējis konkursā par onkoloģisko pacientu rehabilitāciju ambulatori un dienas stacionārā. “Dabūjām finansējumu, kas ir ārpus valsts kvotām, attiecīgi, cik onkoloģiskos pacientus pieņemsim, par tik mums arī samaksās. Ja mēs nevarētu šo pakalpojumu piedāvāt, klientiem būtu jāgaida rindās mēnešiem ilgi vai jābrauc uz citām pilsētām pēc šī pakalpojuma.
Tagad, kad mums ir sava pastāvīgā rehabilitoloģe L. Šmaukstele, varam veidot tālāko komandu. Tāpat plānojam piedalīties konkursā saistībā ar agrīnās intervences programmu, ja dabūsim pabalstu, varēsim sniegt vēl lielāku atbalstu klientiem,” apņēmības pilna ir I. Kodola.
Palīdz sastādīt ārstēšanās plānu
“Pacienti uz vizītēm var pierakstīties elektroniski vai arī zvanīt uz reģistratūru un pieteikties. Bez maksas to var izmantot visi pacienti ar onkoloģiskām saslimšanām, kuriem ir ģimenes ārsta vai ārsta speciālista (onkologa, staru terapeita, neirologa, ķirurga) nosūtījums. Tie var būt ļaundabīgi, labdabīgi audzēji.
Ar ārstu nosūtījumiem pie funkcionālajiem speciālistiem (audiologopēds, fizioterapeits, klīniskais psihologs) šie pacienti var doties piecas reizes. Ja nepieciešamas papildu nodarbības, viņiem jāvēršas pie fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta atkārtoti, kas situāciju izvērtē un sastāda tālāko ārstēšanās plānu,” rīcības secību skaidro speciāliste.
Ārste min, ka rehabilitācijā ir valstiski noteikts, ka gaidītāju rindai ir jābūt, tādēļ pacienti tiek izvērtēti.
“Onkoloģijas pacientiem ir prioritārā kārta, ņemam viņus pa priekšu visiem un izbrīvējam vietu un laiku, lai viņi tiktu pie speciālistiem maksimāli ātri.
Viens ir ambulatorā plūsma – klients atnāk pie manis, mēs sastādām plānu, izdomājam, kāds būtu pacientam vislabākais veids, kā darboties, tās var būt monofunkcionālas nodarbības ar kādu no speciālistiem vai arī dienas stacionāra programma. Tad pacientu liekam gaidītāju rindā, un aptuveni pēc nedēļas vai divām viņš var sākt savu rehabilitācijas procesu dienas centrā. Piemēram, ja pacients pēc krūts vēža ir ar metastāzēm un jūt, ka rociņas uzpampušas, var doties uz limfodrenāžu. Tāpat mums šeit ir sāls istaba.
Funkcionālo speciālistu palīdzība un medikamentu atbilstoša uzņemšana, lietošana, arī gadījumos, ja tas jādara intravenozi, – viss tiks nodrošināts. Piemēram, šodien bija paciente, kurai pie auss ir labdabīgs siekalu dziedzera veidojums. Pēc operācijas ir nedaudz komplikācijas, viņai puse no sejas ir paralizēta un tagad nepieciešamas audiologopēda nodarbības, lai izstrādātu mīmikas muskuļus, lai veras ciet actiņa un naktī var labāk izgulēties.
Tāpat garšas izjūta ir izmainīta, gadās iekost sev vaigā, tāpēc viņai šīs nodarbības ir nepieciešamas, un tagad mēs to visu varam nodrošināt bez maksas,” stāsta L. Šmaukstele.
Pieejamība un labi speciālisti
Rehabilitoloģe laipni izrāda arī kabinetu, kur notiek pacientu vizītes. Gaiša telpa, lieli logi un mierīga atmosfēra. Uz galda baltu rožu klēpis. “Vakar kāda kliente bija uz vizīti, šodien atnesa ziedus kā pateicību, jo mūsu saruna esot viņai ļoti patikusi,” mulsi skaidro L. Šmaukstele.
Viņa atzīst, ka klienti ir ļoti dažādi un katram nepieciešama sava pieeja un dažādu speciālistu palīdzība, tas vērtējams ļoti individuāli. “Pirms pāris dienām pie manis bija sieviete, kurai sāp muguras jostas daļa, tur ir trūce, viss sāpīgs un saspiests. Noskaidrojās, ka gada laikā viņa pieņēmusies par 25 kilogramiem. Uzreiz ir skaidrs, ja viņa svaru nemazinās, uzlabojumu nebūs.
Tādās reizēs saprotu – mums būtu svarīgi piesaistīt arī uztura speciālistu, onkoloģijas pacientiem uztura jautājumi ir būtiski,”
stāsta L. Šmaukstele.
Komandai plānots piesaistīt vairākus funkcionālos terapeitus – fizioterapeitus, ergoterapeitu, arī adatu terapijas speciālists un mūzikas-mākslas terapeits ir gaidīti.
Šobrīd ir audiologopēde Dana Krista Rezņika, fizioterapeite Santa Eglīte un klīniskā psiholoģe Marika Jūrmale.
Ārste uzsver, ka rehabilitācijas procesā arī klīniskais psihologs ir būtisks: “Onkoloģiskiem pacientiem ļoti svarīga ir vide – pieņemoša, atbalstoša un nesteidzīga, bieži psihologs šajā var palīdzēt. Novērots, ka bieži vien klienti no šāda pakalpojuma atsakās, protams, gribētos mudināt, lai viņi nebaidās, jo slimības laikā galvā risinās dažādas domas, šis būtu veids, kā samierināties ar savu slimību.”
“Esam priecīgi piesaistīt jaunos speciālistus, mans novērojums, ka viņiem ir lieliska empātija. No jūnija pie mums maksas pakalpojumu uzsāks sniegt arī kardiologs Kristaps Šablinskis. Domāju, ka pacientiem tas būs aktuāli, neskatoties uz maksu, valsts kvota arī nav neizmērojama,” stāsta I. Kodola.
Uz jautājumu, kā izdodas piesaistīt jaunos speciālistus laikā, kad medicīnā viņu būtiski trūkst, I. Kodola, atzīst, ka
visdrīzāk viņai palīdz iejūtība, neatlaidība un ticība jaunajiem speciālistiem.
“Nacionālais veselības centrs uzsver, ka viņiem ir tā vīzija, ka rehabilitācijas pakalpojuma pieejamībai jābūt tuvu pacienta dzīves vietai, lai nav jābrauc cauri visai pilsētai. Mūsu nozarē tas tiešām ir svarīgi, jo ļaudis var būt ratiņkrēslos vai ar citiem kustību traucējumiem, viņiem tas ir apgrūtinoši,” skaidro ārste L. Šmaukstele.
Esot ievirzītas sarunas arī ar Kristiānu Dāvi no sociālās aprūpes centra “Rūre” par sadarbības iespējām, jo viņi sniedz pakalpojumu – paliatīvā aprūpe mājās. “Tas viņiem tiešām labi padodas. Esam runājuši, ka viņi labprāt palīdzētu pacientiem nokļūt uz vizītēm vai dienas stacionāru vajadzības gadījumā. Tur varētu piedāvāt viduvējas slodzes darbošanos. Onkoloģijas pacients tomēr intensīvi darboties nevar vai nespēj.
Pēdējā laikā gan izpētīts, ka tiem pacientiem, kas iet cauri ķīmijterapijai un starošanai, spēka un kardiotreniņi ievērojami uzlabo pašsajūtu. Ir arī gadījumi, kad pacients līdz saslimšanai nebija vingrojis, bet, uzsākot ķīmijterapiju, sāk vingrot un rādītāji kļūst labāki nekā tad, kad viņš bija vesels. Rehabilitācija tiešām ir nozīmīga,” piebilst L. Šmaukstele.
