Risinot valstī ekonomiskās problēmas, sarauties nāksies arī veselības aprūpes jomai – tās budžets nākamajā gadā ir samazināts par gandrīz 45 miljoniem latiem. Ko tas var reāli nozīmēt tiem, kam būs vajadzīga medicīniskā palīdzība? To un citus jautājumus uzdevām Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniekam, Liepājas Reģionālās slimnīcas padomes loceklim Rinaldam Muciņam, kad viņš apmeklēja mūsu slimnīcu.

– Nupat ir prezentēts jau atkārtots pētījums par aprūpes kvalitāti un kultūru Liepājas Reģionālajā slimnīcā. Kā jūs to vērtējat?
– Tā ir ļoti laba un pārņemama prakse. Tas ir veids, kā uzzināt pacientu viedokli un salīdzināt ar iepriekšējiem gadiem, tāpēc es ceru, ka iesākto turpinās arī nākamajos gados.

– Cik biežs viesis šeit esat jūs pats kā šīs slimnīcas padomes loceklis?
– Cenšos atbraukt ne retāk kā reizi mēnesī.

– Un tā jau vairāk nekā gadu. Tad jums ir iespēja pavērtēt slimnīcu dinamikā.
– Manuprāt, Liepājas slimnīca attīstās strauji, un es gribu uzslavēt arī pašvaldības ieguldījumu šajā darbā. Kaut vai pēdējais veikums – izremontētais Infekciju un plaušu slimību bloks un uz to pārceltā Tuberkulozes slimnīca. Es uzskatu, ka Liepājas Reģionālā slimnīca uzņēmusi strauju kursu uz reģionālas slimnīcas statusu tā patiesajā izpratnē. Vēl es gribu uzslavēt, ka tieši pēdējā gadā strauji norisinās jauno speciālistu piesaiste, jo slimnīca nav tikai ēkas, telpas un aparatūra. Galvenais ir personāls.

– Un kas, jūsuprāt, nesokas tik labi, kā varētu gribēt?
– Raitāk varētu norisināties darbs pie slimnīcas tālāku apvienību veidošanas un reģionālā statusa nostiprināšanas. Tuberkulozes slimnīca jau ir pievienota, bet jādomā par onkoloģijas attīstību šajā slimnīcā – to varētu vēlēties ātrāk.

– Nākamais gads arī medicīnā, līdzīgi kā citās nozarēs, solās būt saspringts, jo gandrīz 45 miljoni latu mazāk nekā pērn veselības aprūpes budžetam tomēr nav joka lieta. Kā jūs redzat iespēju sabalansēt vajadzības ar iespējām?
– Tas būs nepatīkami visiem, un neapšaubāmi, ka šis budžeta samazinājums skars arī jūsu slimnīcu. Un tomēr, manuprāt, tas būs stimuls tālākai efektivizācijai nākotnē.

– Tas nozīmē gultasdienu samazināšanu slimnīcā?
– Tas nozīmē aizvien vairāk un pieejamāk attīstīt ambulatoros pakalpojumus, ko Liepājas slimnīca jau dara, lai cilvēkiem pēc iespējas mazāk laika būtu jāpavada dziednīcā. Ambulatorā palīdzība ir vismaz desmit reižu lētāka, nekā ārstēšanās slimnīcā. Šis laiks noteikti liks meklēt vēl daudz citu efektīvāku paņēmienu un ieviest efektīvākas tehnoloģijas, kā arī attīstīt jaunus pakalpojumus.

– Vai, samazinot pacientu uzturēšanos slimnīcā un paplašinot ambulatoro pakalpojumu skaitu, jūsuprāt, vēl akūtāka nekļūst personāla problēma? Ārstu joprojām trūkst. Kas pacientus pieņems ambulatori? Un vai pietiks naudas ambulatoro pakalpojumu paplašināšanai?
– Es domāju, ka jādara viss, lai līdzekļi būtu pietiekamā daudzumā un lai ambulatorie pakalpojumi attīstītos. Budžeta samazinājums diemžēl skars arī pacientu līdzmaksājuma daļu. Par atrašanos slimnīcā būs jāmaksā vēl vairāk, un tas nozīmē, ka ambulatorā ārstēšanās būs patiešām izdevīgāka. Starp citu, šī palielinātā maksa būs motivācija arī pacientiem vairāk izmantot ambulatoros pakalpojumus. Bet, runājot par ārstiem. pašlaik ļoti daudz ārstu aizņemti tieši darbā slimnīcā, bet, ja tā kļūs mazāk noslogota, šiem pašiem ārstiem atliks vairāk laika darbam ambulatorajā daļā.

– Lūdzu, precizēsim vēlreiz: pašlaik maksa par uzturēšanos Liepājas Reģionālajā slimnīcā ir 5 lati diennaktī. Vai šo maksu patiešām paaugstinās?
– Šādā ekonomiskajā situācijā, kāda tā ir, pacientu līdzmaksājumi veselības aprūpē palielināsies.

– Vai jau ir zināms, cik, piemēram, būs jāmaksā par diennakti mūsu slimnīcā?
– Nē, pagaidām precīzu skaitļu vēl nav, jo veic aprēķinus.

– Un izmaiņas būs ar jaunā gada 1.janvāri?
– To es arī vēl nevaru apgalvot, bet katrā ziņā pēc iespējas ātrāk.

– Vai, jūsuprāt, lēmums palielināt pacientu līdzmaksājumu vēl vairāk nekā līdz šim neliegs cilvēkiem ārstēšanos un vai vēl vairāk nebūs hronisku, neārstētu slimību?  Diezgan drūma nākotne.
– Lai tā nenotiktu, pilnīgi noteikti Veselības ministrija nesamazinās līdzekļus ģimenes ārstiem, jo tie ir pirmais posms, lai cilvēki saņemtu palīdzību. Un tad nāk izmeklējumi, analīzes un konsultācijas pie speciālistiem. Ārstēšanās slimnīcā – tas jau ir trešais posms. Bet mēs tomēr meklēsim iespējas palīdzēt materiāli neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, lai naudas trūkums nebūtu šķērslis ārstēties.

– Neatliekamā palīdzība taču paliks bezmaksas?
– Pilnīgi noteikti – tur nekas nemainīsies. Šī palīdzība joprojām būs bezmaksas.

– Varbūt jums ir sakāms cilvēkiem kas tāds, lai nerastos iespaids, ka ārstēšanās kļūs par luksusa iespēju?
– Es gribu teikt, ka veselība nav tikai dakteri un zāles. Tā sākas ar mūsu attieksmi pret sevi – savu ķermeni, savu organismu, savu veselību ikdienā. Mēs katrs varam sākt par to rūpēties jau tagad – sākot ar roku mazgāšanu, lai nesaslimtu ar hepatītu A, līdz fiziskām aktivitātēm un profilaktiskajiem līdzekļiem. Ir jāsaprot, ka sevi nevar tikai tērēt un ar savu veselību darīt jebko, jo veselības atgūšana kļūs aizvien dārgāka. Tāpēc mums ir jādomā par tā saglabāšanu. Bet, protams, valsts minimālu aprūpi iedzīvotājiem nodrošinās. Būs iespējams saņemt gan ģimenes ārstu pakalpojumus, gan aprūpi slimnīcā, ja tas būs nepieciešams. 

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

Rinalds Muciņš uzsvēra, ka veselības atgūšana kļūst aizvien dārgāka, tāpēc par to ir jārūpējas ikdienā.