Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Par dzīviem laukiem

Par dzīviem laukiem
Foto: Egons Zīverts
22.04.2013 14:43

Ilze Šķietniece, "Zaļā istaba"

Atslēgvārdi

Latvijā intensīvi
apstrādā diezgan maz zemes, taču tur, kur to dara, minerālmēslus un pesticīdus
lieto vairāk, nekā vajadzētu. Tā pašreizējo situāciju vērtē agronoms ar
ilggadēju pieredzi Jānis Lauva. Pasaules dabas fonda pārstāvis Ints Mednis
piebilst, ka lauksaimniecības zemes izmantošanas kontekstā Latvija pārlieku
neatšķiras no citām Eiropas valstīm, lai arī mums patīk tā domāt.

No Holandes esam
tālu

“Padomju laikā visa veida
ķimikālijas patērēja divas reizes vairāk nekā tagad. Datu man nav, bet esmu par
to informēts,” J. Lauva apgalvo. Galvenais iemesls tam, ka tagad to
dara mazāk, esot augstās izmaksas. “Var atļauties tikai tie, kas ir
attīstījušies, labību nokuļ sešas, septiņas tonnas no hektāra. Bet tādu ir
maz,” agronoms spriež.

Bunkas pagasta zemnieku saimniecības
“Saules” īpašnieks Viesturs Niedols, kas nodarbojas ar sēklkopību,
gan ir pretējās domās. Padomju laikā ķimikālijas lietotas vairāk nekā tagad,
taču bijušas mazefektīvākas. Turklāt ir parādījušās tādas nezāles, kādu padomju
laikā tikpat kā nebija, – vējauza, rudzusmilga un citas. Tagad ir arī lielāks
kultūraugu šķirņu skaits, taču, lai iegūtu labas ražas, tām visām vajagot daudz
vairāk mēslojuma.

J. Lauva vērtē, ka Gramzdas un
Kalētu pagastā intensīvi tiek apstrādāti tikai 10 procenti zemes. Taču viņš
uzskata, ka tur, kur to dara, bieži vien – par daudz. Strādā pēc principa: labs
labu nemaitā. “Normu ziņā no Holandes esam tālu, bet visas pasaules
kontekstā atsevišķās platībās stipri pārforsējam,” saka J. Lauva.
Viņš atgādina, ka Latvijā jau rit viena tiesvedība par bišu noindēšanu, ko
izraisījusi rapšu lauku miglošana.
 

Inspektori strādā
cītīgi

Kas par daudz, tas par sliktu,
ilggadējo speciālistu teikto noliedz dāņiem piederošās kompānijas SIA
“Labība un kvalitāte” direktore Aiga Bārdiņa. “Ja par daudz
uzgāzīs virsū, nekas neizaugs,” viņa noliedz viedokli, ka lauksaimniecības
uzņēmumi, kas pieder ārvalstniekiem, ķimikālijas lieto vairāk, nekā ir atļauts.
To kontrolē gan Valsts augu aizsardzības dienests, gan vides pārvalde.
“Limitus nevar pārsniegt. Dienesti strādā stipri un godprātīgi,”
skaidro uzņēmuma vadītāja. “Viņi automātiski redz, kur, kas un cik daudz
ir pirkts. Tu nevari iztērēt vairāk, ja tev nav vairāk.”

Inspektoru uzcītību apliecina VAAD
Agroķīmijas departamenta direktores Skaidrītes Rulles teiktais, ka vēlais
pavasaris daudziem lopkopjiem licis pārkāpt noteikumus un mēslus izvest uz
sasalušas zemes. Viņi to nav darījuši aiz ļauna prāta, bet tādēļ, ka mēslu
krātuves ir pilnas. Taču inspektori dažādās Latvijas vietās bijuši uz
pārbaudēm, pārkāpumi ir fiksēti un vainīgie tikšot sodīti.

Mēslošanas līdzekļus neizkliedē uz
sasalušas, pārmitras vai ar sniegu klātas augsnes, bet gan palienēs un plūdu
apdraudētajās teritorijās tikai pēc iespējamo plūdu sezonas beigām, noteikumus
skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve
Kristīne Barševska. Minerālmēslus šajās teritorijās drīkst izsēt tikai
kultūraugu veģetācijas laikā.

Atšķiras
tehnoloģijas

VAAD arī kontrolējot, lai, piemēram,
kannas, kurās atrodas augu aizsardzības līdzekļi, pēc tam tiktu nodotas firmai,
nevis sadedzinātas. Tāpat esot ar minerālmēslu maisiem un plēvēm. “Viss ir
aplī. Sasaiste ir ļoti stipra,” secinājusi labības audzēšanas uzņēmuma
vadītāja.

Viņa pieļauj – iedzīvotājiem šķiet,
ka dāņiem piederošie uzņēmumi laukus miglo vairāk nekā latviešu zemnieki, jo
atšķiras iestrādes tehnoloģijas. To daudzumu, ko dažs izsmidzina vienā reizē,
“Labība un kvalitāte” izlieto divās vai trijās, vairāk atšķaidot ar
ūdeni. “Augu aizsardzības līdzekļi ir dārgi, cilvēki nemiglo bez iemesla.
Šodien visi skaita, vienalga, vai vietējais vai ārvalstnieks,” A. Bārdiņa
mudina aizdomāties. Citādi esot ar kūtsmēsliem, ko saražo otrs viņas vadītais
uzņēmums – SIA “Nygaard International”. Tie ir bez maksas, tomēr
limiti izkliedēšanai uz lauka esot tāpat.

A. Bārdiņa arī uzsver, ka atšķirībā no
daudziem latviešu zemniekiem ārvalstu lauksaimnieki izpilda prasību par mēslu
krātuvi. “Kuriem vietējiem ir vircas bedres? Jautājums – kur tas viss
paliek?” viņa norāda.

Ministru kabineta noteikumos
“Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku
novietnēs” iestrādāta prasība par to, ka kūtsmēslu krātuvju izbūve
pabeidzama 2014. gadā, informē Zemkopības ministrijā. “Tomēr ir jāņem
vērā, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā lielai daļai saimniecību nav
finanšu līdzekļu kūtsmēslu krātuves būvniecībai, kā arī daudzām saimniecībām,
kurām tās nepieciešamas, nav iespēju saņemt bankā kredītu būvniecībai, jo tās
jau ir uzņēmušās kredītsaistības iepriekšējos gados citu pasākumu
īstenošanai,” saprotošu attieksmi pauž ZM Lauksaimniecības departamenta
Lauksaimniecības resursu nodaļas vecākā referente Ļubova Tralmaka.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes
datiem, Latvijā saražotā slāpekļa daudzums ar kūtsmēsliem uz vienu hektāru gadā
vidēji ir 28 kg. Tas salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir
ļoti maz, paskaidro Ļ. Tralmaka.

Aiztek uz
Baltijas jūru

“Tas ir strīdīgs jautājums –
vai vietējie lauksaimnieki ir labāki. Man tādas informācijas nav. Piesārņojums
tiek radīts, slāpeklis no minerālmēsliem un zemes apstrādes pa grāvjiem aiztek
uz Baltijas jūru un tur akumulējas,” saka Pasaules dabas fonda pārstāvis
I. Mednis.

Ne visiem lauksaimniekiem ir
pietiekamas zināšanas par vides piesārņojuma samazināšanas iespējām, veicot
lauksaimniecisko darbību, atzīst arī ministrijas ierēdne. Nepietiekot
izglītojošo semināru un informācijas par pasākumiem un metodēm vides piesārņojuma
samazināšanai. Tomēr pēdējos gados kūtsmēslu pārstrādei vairākās saimniecībās
tiek izmantotas jaunas tehnoloģijas, piemēram, biogāzes ražošana no
kūtsmēsliem. Arvien vairāk tiekot ieviestas modernas kultūraugu un
lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas tehnoloģijas, kas sekmē slāpekļa zudumu
samazināšanos, minerālā mēslojuma iestrādes tehnoloģijas un ražošanas
tehnoloģijas lopkopības saimniecībās.

I. Mednis zina teikt, ka Latvijā ar
katru gadu samazinās lauksaimniecībā nodarbināto cilvēku skaits, bet pašu saimniecību
skaits palielinās. Tas liek secināt, ka tiek izmantots vairāk tehnoloģiju, kas
nebūt nav tas labākais videi.

Saimniecības ar
siena gubiņām

Zemkopības ministre Laimdota
Straujuma gan uzskata, ka lauksaimniecības zemi vajadzētu izmantot aktīvāk:
“Mums ir auglīga zeme, kas netiek izmantota ražošanā.” Viņa cer, ka
situāciju mainīs nosacījums, ka apstrādāta teritorija skaitās tikai tad, ja tas
izdarīts 70 procentos platības, nevis tikai 30, kā līdz šim.

“Bet vai visas šīs zemes vajag
apstrādāt?” retoriski vaicā I. Mednis. “Vai vajag aklu ražošanu?
Tāpēc jau bieži ir, ka pienu nav kur likt, lej uz ielas. Jautājums, uz kuru
nekad neatbild – kur būs noiets, kur to preci liksim. Nav ilgtermiņa redzējuma,
kas ir prioritātes, lai būtu samērojamība ar vidi.”

Zemkopības ministrijas Lauku
attīstības atbalsta departamenta Lauku attīstības fondu atbalsta nodaļas
vadītāja Ineta Stabulniece informē, ka saimniecības, kas ievēro videi
nepieciešamus ierobežojumus, var saņemt atbalstu Lauku attīstības programmas agrovides
pasākumos. “Katram lauksaimniekam ir iespējas izvēlēties, vai pieteikties
uz konkrētu pasākumu un ievērot šīs prasības, saņemot par to kompensāciju, vai
turpināt saimniekot intensīvi un pelnīt bez ierobežojumiem,” viņa skaidro.

I. Mednis uzskata, ka nākamajā
plānošanas periodā šāda veida pasākumiem atvēlēts tik maz naudas, ka runāt par
efektu nav iespējams. Atbalsta pietikšot tikai aptuveni pusei Latvijas
saimniecību, kam tas būtu nepieciešams. Taču Pasaules dabas fonda pārstāvis
priecājas, ka Eiropas līmenī par vides vajadzībām domā. Lai mazinātu
lauksaimniecības ietekmi uz vidi, nākamajā plānošanas periodā tiks ievesta
prasība par “zaļo komponenti”.

Pasaules dabas fonds atbalsta ideju
“Dzīvi lauki”. “Lai nav tikai tā, ka viens cilvēks apstrādā piecsimt
hektāru zemes, bet cilvēki laukos dzīvo, dzer alu un pin klūdziņas!” saka
I. Mednis.

Patiesībā esot diezgan savādi, ka ar
tiešmaksājumiem tiek atbalstīts viens no biznesa veidiem – lauksaimniecība:
“Tad jau varbūt var maksāt arī “Metalurgam!” Lai saglabātu
Latvijas ainavu, svarīgākais nav veidot lielas saimniecības un ar salīdzinoši
lielu finansējumu atbalstīt, piemēram, kartupeļu audzēšanu. Jo Spānijā, kur
laikapstākļi ir daudz piemērotāki, tie jebkurā gadījumā iznāks par lētāku
naudu. Dzīvei laukos jābūt dzīvesveidam. Galvenais, lai būtu ne tikai lieli,
taisni lauki, kur īpašniekam katrs centimetrs ir svarīgs, bet arī mazās
saimniecības ar siena gubiņām.
 

Uzziņai
/ Viena no
svarīgākajām direktīvām lauksaimniekiem vides aizsardzības jomā ir Padomes 1991. gada
12. decembra direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret
piesārņojumu ar nitrātiem, kas cēlušies no lauksaimnieciskas darbības. Tā gan
attiecas uz īpaši jutīgajām teritorijām, no kurām neviena neatrodas Liepājas
pusē.
/ Pēc
Latvijas iestāšanās ES lauksaimnieciskās darbības kontrole tiek veikta
atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kas nodrošina ne tikai punktveida
lauksaimniecības piesārņojuma kontroli lielajās fermās un lauksaimnieciskās
produkcijas pārstrādes uzņēmumos, bet kontrolē arī izkliedētā piesārņojuma
rašanos lauksaimnieciskās darbības ietekmē.
/ Liela
mēroga lopkopības darbībām – cūku vai mājputnu intensīvās audzēšanas
kompleksiem ar vairāk nekā 85 000 vietu broileriem, 60 000 vietu
vistām, 3000 vietu cūkām, kuru masa ir lielāka par 30 kilogramiem, vai 900
vietām sivēnmātēm tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums. Tāpat jāsaņem
Reģionālās vides pārvaldes izsniegta A kategorijas piesārņojošas darbības
atļauja, kurā iekļauti nosacījumi atbilstošai kūtsmēslu apsaimniekošanai, monitoringa
veikšanai, smaku samazināšanai.
/ Mazāka
mēroga lopkopības darbībām nepieciešams saņemt Reģionālās vides pārvaldes
izsniegtus tehniskos noteikumus un, ja komerciālos
nolūkos audzē vairāk par 10 dzīvnieku vienībām, C kategorijas piesārņojošas darbības
apliecinājumu.

Avots:
ZM un VARAM

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz