“Es slimnīcā pavadīju astoņas dienas, kuru laikā man veica tikai analīzes un divus izmeklējumus, par slimnīcā saņemto palīdzību samaksāju 40 latu, un tā arī neuzzināju diagnozi un to, kāpēc man ir tik stipras sāpes,” – tā par uzturēšanos Liepājas Reģionālajā slimnīcā šomēnes stāsta pāvilostniece Mudīte Girgensone. Viņa uzskata, ka ārstu rīcība ir bijusi neprofesionāla, jo izmeklēšana praktiski nav veikta, vienīgi sāpes mazinātas ar pretsāpju līdzekļiem, ko viņa tikpat labi varējusi darīt mājās.

Ir pagājušas vairāk nekā divas nedēļas pēc izrakstīšanās no slimnīcas un sievietes veselības stāvoklis nav kļuvis labāks, tāpēc viņa ir pārliecināta, ka slimnīcā pavadītais laiks ir bijis pilnīgi nelietderīgs, bet par to nācies maksāt gan viņai pašai, gan arī slimnīca par viņas ārstēšanu taču saņem naudu no valsts.

Astoņas dienas slimnīcā un ieteikums doties uz sanatoriju

“Muguras sāpes bija kļuvušas neciešamas. Kad pēc negulētas nakts vairs nespēju tās ciest, devos uz slimnīcu,” stāsta Mudīte. Taču, kā uzskata slimnīcas bijusī paciente, adekvātu palīdzību viņa tā arī nav saņēmusi.

“Iestājos slimnīcā ceturtdien,” viņa atgādina. “Todien man veica analīzes, un tas arī viss. Domāju, ka nākamajā dienā būs kāda izmeklēšana, kāda speciālistu konsultācija, bet nekā. Lai gan man solīja, ka no Neiroloģijas nodaļas atnāks neirologs uz konsultāciju, tas nenotika. Pa tukšo, izņemot ar zālēm, pagāja arī sestdiena un svētdiena.

Aprēķināju – par šīm tukšajām dienām man būs jāmaksā jau 20 latu. Pirmdien mani pārvietoja uz Neiroloģijas nodaļu, taču diena atkal pa tukšo, jo ārsts, pie kura mani norīkoja, strādā tikai pēcpusdienās – todien viņš atnāca pulksten 16.30. Pienāca otrdiena – man bija tik slikti, ka domāju, izdzisīšu. Nebija spēka pat parunāt. Nomainīja zāles. Citādi – nekādu konsultāciju vai izmeklējumu. Ārstējošais ārsts man veltīja labi ja vienu minūti laika.

Trešdiena – beidzot vismaz mani nosūtīja pie ginekologa. Ārsts rekomendēja sonogrāfiju. Domāju – ja ne šodien, tad nākamajā dienā jau nu noteikti to veiks, jo cik tad ilgi mani turēs slimnīcā? Bet nekā! Kad piektdien man pateica, ka sonogrāfijas nebūs, jo ārste ir aizbraukusi, es uzsprāgu. Aizgāju pie slimnīcas valdes locekļa ārstniecības jautājumos Edvīna Strika un izstāstīju visu par savu ārstēšanu un izmeklēšanu. Tad arī saņēmu solījumu, ka varu doties mājās un pēc brīvdienām pirmdien atnākt uz sonogrāfiju vēl kā slimnīcas paciente.”

Un Mudīte, iepriekš kasē samaksājusi 40 latu, devās mājās. “Es uzskatu, ka tā ir ņirgāšanās par slimnieku un naudas izspiešana gan no manis, gan no valsts par manis ārstēšanu,” pavisam nopietni saka Mudīte Girgensone. “Es joprojām gribu zināt, par ko samaksāju 40 latu?” Viņa turpina ārstēties ambulatori.

Slimnīcas vadītāji uzskata – ārstēšanā pārkāpumu nav

Slimnieces uzdoto jautājumu, par ko maksāti 40 lati, ja, slimnieces vārdiem runājot, viņas veselības stāvoklis nav uzlabojies, uzdevām Liepājas Reģionālās slimnīcas vadītājiem. E.Striks uzklausīja visu piecu M.Girgensones ārstēšanā iesaistīto mediķu viedokli un, kā atzīst slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Bārzdiņš, viņu darbībā pārkāpumi neesot konstatēti. 

“Slimniece slimnīcā ieradās bez ģimenes ārsta norīkojuma,” viņš atgādināja notikušā gaitu. “Uzņemšanas nodaļā viņu skatīja neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsts un neiropatologs, kuri slimnieces stāvokli nenovērtēja kā neatliekamu. Un, tā kā Neiroloģijas nodaļa tobrīd bija pārslogota, slimniecei ieteica stacionēties nākamajā nedēļā plānveida kārtā. Taču M.Girgensone ir rajona iedzīvotāja un, lai viņai nebūtu jābrauc atkārtoti, viņu ievietoja Terapijas nodaļā, kur uzsāka atbilstošu ārstēšanu. Pēc trim dienām neiropatologs ieradās skatīt slimnieci atkārtoti (svētdienā – K.P.), taču Terapijas nodaļā pacienti nesastapa. Tajā pašā laikā ārsts internists slimības vēsturē norādījis, ka terapijas rezultātā slimnieces vispārējais stāvoklis uzlabojas. Vēl pēc dienas pacienti pārveda uz Neiroloģijas nodaļu un vēl pēc dienas diagnozes precizēšanai neiropatologs norīkoja ginekologa konsultāciju, kurš ieteica veikt ultrasonoskopiju. Tā kā speciāliste bija konferencē Rīgā, to veica nākamajā pirmdienā (pēc 4 dienām – K.P.). Taču līdz izrakstīšanai slimniecei veica arī kompjūtertomogrāfa izmeklēšanu. Ieraksts slimības vēsturē rāda, ka slimnieces stāvoklis uzlabojas, mazinās neiroloģiska simptomātika, ka arī to, ka slimniece ir neapmierināta ar ārstēšanu un izmeklēšanas gaitu.”

Slimnīcas vadītāji nepiekrīt M.Girgensones apgalvojumam, ka neesot noteikta diagnoze – tā norādīta pacientei izsniegtajā izrakstā. Viņi uzskata, ka šajā gadījumā konflikta cēlonis, visticamāk, ir ārstējošā ārsta nespēja pietiekami daudz uzmanības veltīt konkrētajai slimniecei un nepietiekami detalizēti izskaidrotā ārstēšanas taktika un pašsajūtas iemesli.

Detalizētāk par pāvilostnieces Mudītes Girgensones konfliktu ar Liepājas Reģionālo slimnīcu lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 1.novembra numurā Kristīnes Pastores publikācijā.