“Skrivanek Baltic” jaunākajā “Valodas policijas” pētījumā, kurā analizēta Latvijas 14 lielāko pašvaldību vadītāju latviešu valodas kultūra un tās publiskā lietojuma paradumi, par pašvaldību vadītājiem ar viskoptāko valodu atzīta Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Liepājas pilsētas domes vadītājs Uldis Sesks un Ogres mērs Artūrs Mangulis.

“Bērziņai ir labas oratora iemaņas, viņas runās jūtama ieinteresētība un profesionalitāte, Sesks ir reprezentatīvs un cienīgs tēls, kura runā dažkārt var sajust kurzemnieku izloksnei raksturīgo, bet Manguļa runās var manīt emocionalitāti un ieinteresētību,” stāstīja “Skrivanek Baltic” direktors un valodu eksperts Vasilijs Ragačevičs. Viņš norādīja, ka visi trīs pētījuma “Latvijas pilsētu vadītāju valodas kultūra” līderi ieguvuši identisku punktu summu.

Pētījumā tika vērtēta arī Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča, bijušā Valmieras pilsētas domes priekšsēdētāja Ineša Boķa, Salaspils novada domes priekšsēdētāja Raimonda Čudara, Daugavpils mēra Jāņa Lāčplēša, Ventspils mēra Aivara Lemberga, Jelgavas pašvaldības vadītāja Andra Rāviņa, Cēsu novada domes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga, Jēkabpils mēra Leonīda Salceviča, bijušā Tukuma novada domes priekšsēdētāja Jura Šulca, Jūrmalas pašvaldības vadītāja Gata Trukšņa un Rīgas mēra Nila Ušakova runa.

Pašvaldību vadītāju runas prasmes tika vērtētas pēc četriem kritērijiem – valodas kultūra, gramatika, valodas stils un oratora prasmes. Lai to paveiktu, tika izmantoti publiski pieejamie videomateriāli, kuros pilsētu vadītāji pauž viedokli par jautājumiem, kas saistīti ar viņu darbu pašvaldībā, tostarp arī par neoficiālām tēmām.

Aplūkojot katru kritēriju atsevišķi, secināts, ka augstākais valodas kultūras līmenis ir Mangulim un Seskam, jo, salīdzinot ar citu pilsētu vadītājiem, viņu valodā ir mazāka sarunvalodas ietekme un nevēlamie aizguvumi. Toties ar vismazāko punktu skaitu novērtēta Lāčplēša un Trukšņa valodas kultūra. Gramatiski pareizs valodas lietojums, pēc ekspertu domām, visvairāk dzirdams Ogres novada domes vadītāja publiskajā runā, bet sintakses pamatprincipu zināšanas un ievērošana labi atspoguļojas arī Bērziņas teiktajā. Toties viszemāko vērtējumu gramatikā izpelnījies Rēzeknes mērs Bartaševičs.

Par valodas stilu no ekspertu puses visliekāko atzinību izpelnījušies Bērziņa un Mangulis, bet visvairāk kritikas ticis Truksnim un Ušakovam. Savukārt ar labākajām oratora prasmēm ir apveltīti Ušakovs un Sesks, no kuriem par mata tiesu atpaliek divi kurzemnieki – Bērziņa un Lembergs.

Kā pastāstīja valodu eksperte un “Skrivanek Baltic” valdes locekle Aiga Veckalne, “Valodu policijas” pētījums tiek veikts jau otro gadu – 2013.gada nogalē tika analizēta desmit 11.Saeimas deputātu runas kultūra, bet 2014.gada nogalē un 2015.gada sākumā – pašvaldību vadītāju runas kultūra. “Projekta pamatā ir pārliecība, ka ikviena publiska persona ietekmē valodu,” sacīja Veckalne.

Pašvaldību vadītāju valodas kultūru vērtēja “Skrivanek Baltic” valodas eksperti un citi valodas speciālisti – filoloģijas doktore, latviešu valodas un latviešu valodas dialektu eksperte, Latvijas Universitātes profesore Lidija Leikuma, ziņu diktore un komunikācijas kansultante Ilva Liepiņa-Milzarāja, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdētājs Juris Baldunčiks, kā arī Veckalne un Ragačevičs.

Veckalne norādīja, ka ikvienai publiskai personai ir svarīgi piedomāt pie sacītā. Turklāt oratora prasmes reti kad ir dabas dotas, tālab ir jāiegulda darbs, lai tās attīstītu.

Valodas eksperte ieteica izvairīties no žargonismiem un aizguvumiem, kā arī kopt vārdu krājumu, lasot literatūru un interesējoties par valodas kultūras jautājumiem. “Šīs kļūdas pieļaujam mēs visi, ne tikai politiķi vien,” sacīja Veckalne.

Arīdzan Baldunčiks uzsvēra, ka vēlams izvairīties no svešvārdiem, it sevišķi, ja nav skaidra to nozīme vai izruna, kā arī no aizguvumiem. “Labāk lai runā izskan kāds apvidvārds nekā angliskie vārdi, kas piesārņo valodu,” sacīja Baldunčiks. Viņš arī norādīja, ka vajag runāt vienkārši, taču nevajag runāt prasti. “Pašvaldību vadītājiem ir jābūt kā paraugam arī valodas lietojuma ziņā. Un nevajag uzskatīt, ka auditorija ir neizglītota un pieradusi tikai pie sarunvalodas,” norādīja Baldunčiks.

Starptautiskais valodu uzņēmums “Skrivanek Baltic” ir viens no lielākajiem valodu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā. “Skrivanek Baltic” ir starptautiskā uzņēmuma “Skrivanek Grupa” daļa, kas nodrošina tulkojumus un valodu mācības.