Pie daudzdzīvokļu mājas Jaunliepājā, Jelgavas ielā 14, kur vienmēr mitinājusies paliela kaķu kolonija, tagad novietotas kārtīgas mājiņas, kur minčiem patverties sliktos laika apstākļos. Vairs nekādu netīru lupatu, kartona un citu drazu. Šo darbu paveikusi Elīna Muižniece-Šoriņa. “Tā ir mana desmitā tiesa. Citi ziedo bērniem vai slimniekiem, es gribēju, lai būtu kārtīga vide,” viņa saka.

Elīna Liepājā ir ieprecējusies. Ģimene pirms četriem gadiem mantoja vīramātes dzīvokli Jelgavas ielas namā. Elīna strādā augstskolā Rīgā, taču ik nedēļas nogali dodas atpūsties uz Liepāju. “Kad es pirms četriem gadiem atbraucu, to redzot, mati slējās stāvus,” atceras sieviete. Sākot iekārtot dzīvokli, tīrījuši arī pagrabu, kur bijis pilns ar kaķu līķiem. Bail pat domāt, cik dzīvnieku tur aizgājuši bojā. Ar sievieti, kura baroja kaķus, bijušas arī vārdu pārmaiņas. “Skaidroju par kaķu sterilizēšanas programmu, par to viņa nemaz nebija dzirdējusi,” saka E. Muižniece-Šoriņa.

Šogad pavasarī Elīna parūpējusies par kaķeni Pūku un tās mazuļiem, nogādājot visus patversmē “Lauvas sirds”, jo bija dzirdējusi, ka tiem draud noslīcināšana. Par to rakstīja arī “Kurzemes Vārds”, un sarunas ar dažiem iedzīvotājiem apliecināja, ka ne visi saprot, ka bezsaimnieka kaķiem nedrīkst vienā laidā dzimt kaķēni. Taču Pūkas stāsts un kaķu māju uzstādīšana bijusi izšķiroša mājas iemītnieku izpratnes veicināšanai, atzīst Elīna. “Vajadzēja atrast pareizu pieeju. Ja ir sakopta vide, mainās arī cilvēku attieksme pret kaķiem. Redzu, kā kāds, garām ejot, iesit tiem bļodā oliņu vai atnes putru.” No pagrabu nišām viņa izvākusi lielu daudzumu pudeļu un citu gružu.

Kaķu mājas izgatavotas uzņēmumā “Latvijas vairogi”. E. Muižniece-Šoriņa atzīst, ka visu darot sadarbībā ar veterinārārstiem, lai zinātu, kā kaķiem būs labāk. Viņa ir ļoti pateicīga gan mājas pozitīvajiem iedzīvotājiem, gan patversmei “Lauvas sirds” par atsaucību un palīdzību. Šonedēļ no patversmes atvesti pāris maisi ar sienu, ko ieklāt mājiņās.

“Lauvas sirds” vadītāja Nora Brūdere ļoti priecājas par Elīnas iniciatīvu un paveikto. “Šis ir pirmais mums zināmais gadījums, kad cilvēks par saviem līdzekļiem ierīko mājiņas,” viņa saka. Pie Jelgavas ielas 14. nama pašlaik uzturoties kādi pieci seši kaķi, neesot tik daudz kā iepriekš. Iedzīvotājiem esot iespēja uz mājas zemes ierīkot kaķiem patvērumu arī par apsaimniekošanas līdzekļiem, ja visa māja par to vienojas. Reizēm cilvēki zvanot un lūdzot, lai patversme sagādā kaķu māju, taču tas neesot iespējams.

“Ļoti labi, ja visi mājas iedzīvotāji var vienoties, ka kaķi tiek sterilizēti, ir veseli un viņus baro. Arī mājiņas ir kādam jātīra,” norāda N. Brūdere. “Joprojām pie ēkām mēdz būt salikts nezin kas – vecas mēbeles, kastes, tā ir piegružošana, un gadās, ka iejaucas Pašvaldības policija. Taču cilvēki vismaz domājuši kaut kā rūpēties par kaķiem. Dažviet dzīvnieki kādam traucē pat tad, kad ir mājiņas un tie pabaroti. Zvana mums un liek braukt izķert, ko mēs nedarām. Sterilizēti, veseli un apkopti kaķi drīkst uzturēties pie mājām.”