Arvien biežāk lasāmi paziņojumi par sabiedrības “Latvijas gāze” vēršanos pret saviem parādniekiem. Un to, kā izrādās, ir daudz. Tāpat kā vesela virkne abonentu nav norēķinājušies par pagājušās sezonas apkuri.

Jo ir patērētāju grupa, kas gāzi izmanto ne tikai virtuves plītīm, bet arī apkurei. Tas ir raksturīgi galvenokārt individuālajam dzīvojamam sektoram. Lielie parādi, protams, uztrauc “Latvijas gāzes” Liepājas iecirkņa darbiniekus. Tā priekšnieks Aivars Ķirsis iepazīstināja mūs ar dažiem skaitļiem un problēmām.

Pašreiz ir 16 abonentu, kuru parādu summa pārsniedz tūkstoš latu. Uzskaitē ir 33 abonenti, kuri nav samaksājuši 500 līdz 1000 latu, 125 abonentiem ir 200 līdz 500 latu parāds, 217 abonentu palikuši parādā 100 līdz 200 latu, bet 50 līdz 100 latu parāds ir 566 abonentiem. Mazākas parādu summas likumsakarīgi ir tiem, kas gāzi izmanto plītīm. To skaits, protams, pastāvīgi mainās. Vēl jāpiebilst, ka minētie skaitļi attiecas uz mēneša sākumu, un mēneša beigās tie, protams, mainīsies. Taču vienalga tas izraisa nopietnu satraukumu. Tādēļ likumsakarīgs ir jautājums: kas tiek darīts lietas labā?

1. septembrī gāzes piegāde bija pārtraukta 34 abonentiem. Vēl jāņem vērā, ka ar dažiem gāzes patērētājiem noslēgta vienošanās par parādu dzēšanas termiņiem. Tātad uzņēmums gājis pretī tiem, kam radušās finansiālas grūtības. Kamēr iestāsies aukstais laiks, visiem būtu jānorēķinās par patērēto gāzi. Jo, sākoties apkurei, būs jāmaksā arī ikmēneša rēķini. Tādēļ katram parādniekam draud gāzes piegādes pārtraukšana. Starp citu, ja nekas cits nepalīdz, tad to praktizē arī daudzdzīvokļu mājās. Pēdējais šāds gadījums bija Ventas ielā.

Vairums abonentu ik mēnesi patērē vienādu gāzes daudzumu un maksā vienādas summas. Ja šāds maksājums nav veikts, tad tiek uzskatīts par parādu. Tādēļ, lai ievērotu absolūtu precizitāti, jāapmeklē dzīvokļi un jāpārbauda skaitītāji. Bet cilvēki izbrauc no pilsētas, nemaz nebrīdinot nevienu no pakalpojumu sniedzējiem. Kaut gan galvenais šķērslis ir tas, ka “Latvijas gāzes” kontrolierus gluži vienkārši nelaiž dzīvokļos, it īpaši privatizētajos. Pat draud uzrīdīt suņus. Mēdz gadīties, ka konkrētu dzīvokļu iemītnieki pa logu ierauga piebraukušo dienesta mašīnu vai no tās izkāpušos speciālistus darba apģērbos un never vaļā durvis, izliekoties, ka neviena nav mājās. Vārdu sakot, trešdaļa šādu pārbaužu ir veltīgas. Šādā veidā daži izmanto savas cilvēktiesības. Mēdz gadīties, ka abonents aizbraucis un nav paziņojis, ka gāzi neizmanto, lūk, tā rodas mākslīgais parādnieks. Rodas problēmas arī dzīvesvietas maiņas dēļ: iepriekšējais īrnieks nenorēķinājās par gāzi un jaunais pat nepadomāja, ka vajadzētu pārbaudīt skaitītāju. Bet pēc tam neviens nezina, kur un kā sameklēt šos nemaksātājus. Tāda pati situācija bieži vien veidojas, pērkot un pārdodot dzīvokļus. Par gāzi gluži vienkārši aizmirst, sak, tie taču sīkumi. Tā notika arī ar personām, kuras izlika no dzīvokļiem ar tiesas lēmumu. Jā, fiziski pat nav iespējams pārbaudīt katru abonentu. Liepājā to ir 26 000, bet kontrolieris, kurš pārbauda dzīvokļus, ir tikai viens. Ja gāzes skaitītājs atrastos kāpņu telpā tāpat kā elektrības skaitītājs, gāzes uzņēmuma darbiniekiem būtu daudz vieglāk strādāt.

Saruna ar A. Ķirsi sagadīšanās pēc notika tieši tajā laikā, kad iecirkņa pārvaldē uz pārrunām bija uzaicināta kāda abonente no Ģenerāļa Baloža ielas 21. Tur dzīvoklī ārējas iedarbības rezultātā tika sabojāts gāzes skaitītājs. To pārbaudīja laboratorijā un noformēja tādu aktu, kuram līdzīgu neviens pat neatceras. Dzīvokļa saimniece pirms aizbraukšanas uz Ukrainu uz mēnesi savā dzīvoklī iemitināja visnotaļ godprātīgu ģimeni. Šiem īrniekiem nebija nekādas vajadzības bojāt skaitītāju. Spriežot pēc situācijas dzīvoklī, šī ģimene nekādā ziņā nav saistīta ar kaut kādiem antisociāliem elementiem, un gāzes saimniecībā vērsās pati saimniece. Par gāzi viņa bija samaksājusi uz priekšu, taču fakts paliek fakts. Sodīt vai piedot? Bet tie taču ir 800 latu! Jebkurā gadījumā noplombēto skaitītāju neaizskaramība ir svarīgs faktors.

Kaut kas taču būtu jādara: par dabas gāzi valsts ir parādā fantastisku summu – četrus miljonus latu! Arī Liepāja – gandrīz 240 tūkstošu. Un vainojama ir ne tikai krīze. Daži ir pieraduši izdzīvot uz godprātīgo kaimiņu rēķina.

No 1. jūlija gāze kļuva lētāka. Tādēļ tos, kuri samaksājuši par visu gadu, gaida patīkami pārrēķini samazinājuma virzienā. Taču arī “Latvijas gāze” ir atkarīga no mazuta kotēšanas pasaules biržās. Gribētos cerēt, ka tuvākajā laikā mūs negaida padārdzināšanās.

Kirils Bobrovs,
“Kurzemes Vārds”