Šodien,
29. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde parakstīja līgumu
ar SIA “Jūras vējš” par projekta “Liepājas
ostas Karostas kanāla izpētes pilotprojekts lielo un mazo tehnogēno priekšmetu
izcelšanas tehnoloģijas noteikšanai” īstenošanu, portālu informēja  Liepājas SEZ pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe. Projekta mērķis – atrast labāko
tehnoloģisko  risinājumu priekšmetu
izcelšanai no Karostas kanāla grunts 10 hektāru platībā Karostas kanāla vidienē
iepretim Tosmares baseinam. Līguma summa ir EUR 398 321,70, neieskaitot
pievienotās vērtības nodokli. Darbi jāuzsāk nedēļas laikā pēc līguma
parakstīšanas un jāpaveic 60 dienu laikā.

Pilotprojektam ir izraudzīta teritorija 10 ha
platībā Karostas kanāla vidienē, kas ir raksturīga visam kanālam. Izpētes
rezultātā ir apzināti lielāki un mazāki priekšmeti, turklāt, ja kanāla vidējais
dziļums ir 9 metri, tad šajā teritorija atrodas L burta padziļinājums līdz 13 metriem,
kur dūņu kārta ir biezāka līdz pat 2 metriem.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas
pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš: “Karostas kanāls ir pilsētai un ostai svarīgs
objekts, diemžēl ar vēsturisku piesārņojumu un kamēr tas nav attīrīts no dažāda
lieluma priekšmetiem un izsmeltas piesārņotās nogulsnes, ik dienas pastāv dažādi
vides riski. Aicinām iedzīvotājus būt saprotošiem darbu veikšanas periodā, jo
skaidrs, ka veicot priekšmetu izcelšanu, piesārņotās dūņas tiks izkustināts un
var radīt nepatīkamas smakas un piesārņojumu kanāla ūdens virskārtā.”

SIA “Jūras vējš” Karostas kanālā jau strādājis
iepriekš un pirms aptuveni astoņiem gadiem veikuši nogrimuša kuģa vraka
izcelšanu iepretim Ūdenslīdēju mācību centram. Pēc līguma parakstīšanas SIA “Jūras vējš” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Čerņiks atzina, ka ir
gatavi veikt lielāku un mazāku priekšmetu izcelšanu no pilotprojektā noteiktās
teritorijas Karostas kanālā, jo pirms līdzdalības konkursā rūpīgi to izpētījuši, veicot gan zemūdens filmēšanu, gan pētījuši, izmantojot ūdenslīdējus. Tāpat
Aleksandrs Čerņiks apstiprināja, ka līdzšinējā pieredze gan kuģu vraku
izcelšanā, gan citos zemūdens darbos palīdzēs veiksmīgi utilizēt
sprādzienbīstamus priekšmetus, ja tādi noteiktajā teritorijā tiks atrasti.
Darbu veikšanai vienīgais šķērslis varētu būt agra ziema ar lielu salu, kas
ierobežotu darbu veikšanas tempus.

Jau tuvākajā laikā Liepājas speciālās
ekonomiskās zonas pārvalde izsludinās vēl vienu iepirkumu, lai noskaidrotu labāko
tehnoloģiju dūņu izsmelšanai un noglabāšanai aiz rievsienas, bet jau nākamgad
plānots izcelt nogrimušos priekšmetus visā atlikušajā Karostas kanāla
teritorijā.

Informācijai: Liepājas ostas Karostas kanāls ir vēsturiski piesārņota vieta – (Nr. 17004/5138 Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā). 

1992. un 1995. gadā veiktās izpētes
pamato to, ka piesārņojuma pamatmasa ir radusies Padomju Savienības bruņoto
spēku darbības rezultātā. Līdz šim veiktās izpētes rāda, ka ar naftas
produktiem un smagajiem metāliem (Hg, As, Pb, Zn, Cu, Cd, Se) ir piesārņoti aptuveni 650 000 kubikmetri Karostas kanāla gultnē atrodošos dūņu un smilšu sanesu
nogulumu. Karostas kanāla piesārņoto nogulumu biezums mainās robežās no 0.2
līdz 2.2 metriem, to vidējais biezums – aptuveni 0,6 metri. Piesārņojuma koncentrācija un slāņa
biezums ir lielāks kanāla austrumu daļā.