Arī Liepājā, līdzīgi kā Daugavpilī, Valsts valodas centra darbinieki gatavojas pārbaudīt latviski nerunājošo deputātu valsts valodas prasmi, redakcijai pastāstīja VVC Valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis.

Valdības noteikumos paredzēts, ka deputātiem ir jāprot valsts valoda augstākā līmeņa pirmajā pakāpē jeb jāspēj brīvi sarunāties, pietiekami izvērsti izteikties par dažādiem tematiem, lasīt un saprast un rakstīt dažādas sarežģītības tekstus u.tml. Ja deputātam pietiekamas valodas prasmes nav,  tad viņam var piespriest naudassodu 25 līdz 50 latu apmērā, pēc tam VVC var dot vairākus mēnešus laika valodas apguvei, veikt atkārtotu pārbaudi, un, ja valodas zināšanas joprojām ir pārāk trūcīgas amatam, tad var piespriest jau augstāku naudassodu – 100 līdz 200 latu. “Mūs neinteresē, vai deputāti ir pilsoņi, nepilsoņi, vai pārstāv pozīciju vai opozīciju, ne arī viņu tautība vai uzvārds – jābūt vienlīdzīgai attieksmei, kritērijs ir valodas prasmes līmenis, ” skaidroja A. Kursītis.

Liepājas domē ar tulku palīdzību darbojas divi deputāti – Valerijs Kravcovs un Stēns Lorenss. Tulkus nolīguši paši deputāti. Liepājas dome lūgusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas skaidrojumu par šādu situāciju, un saņemta ministrijas valsts sekretāres Laimdotas Straujumas atbilde, ka likums neliedz deputātam par saviem līdzekļiem aicināt uz domes sēdēm tulku, ja tas palīdz deputātam izprast sēdē notiekošo un uzlabo deputāta darbu.

“Taču privātā kārtā pieaicināts tulks nevar būt deputāta pilnvarots pārstāvis, jo likumi neparedz tiesības deputātiem pildīt pienākumus ar pilnvarotu personu starpniecību,” domei rakstījusi L. Straujuma, un no tā var saprast, ka tulks deputāta vietā domes sēdē nedrīkst runāt. Tagad deputāti tiks informēti, ka viņu darbība domes sēdē ar tulku starpniecību nav atbilstoša valsts normatīvajiem aktiem, “Kurzemes Vārdam” teica domes priekšsēdētāja padomniece Ieva Puka.

Nora Driķe,
“Kurzemes Vārds”