Skaidrojām, cik brīvi var iegādāties un nēsāt šaujamieročus un vai mūsu valsts nav pārāk liberāla, ļaujot jebkuram cilvēkam kļūt par mazas enerģijas pneimatisko ieroču īpašnieku.

Pēc trača pieraujas

Vīrieti, kurš šāva Nakts patversmes žogā, likumsargi pēc divām dienām aizturēja ar visu pneimatisko ieroci un 1,96 promiļu reibumā.

Gluži tāpat kā autovadītājam, pneimatiskā ieroča nēsātājam alkohola koncentrācija asinīs nedrīkst pārsniegt 0,5 promiles.

Valsts policija (VP) aizturēja arī nepilngadīgo puisi, kurš visu acu priekšā vicināja šaujamieroci Kuršu un Zāļu ielā.

Augustā Siļķu un Oskara Kalpaka ielas krustojuma tuvumā dzīvojošie regulāri naktīs dzirdēja šāvienus un baidījās tumsā iziet no mājas.

Vīrietis, uz kura automašīnas, stāvot pie luksofora, nobira lodīšu krusa, ziņoja VP, taču policisti neesot atraduši nekādus spēkrata bojājumus, tāpat, apsekojot apkārtni, nekādi pārkāpumi netika konstatēti.

Arī agrāk Liepājā cilvēki ar pneimatisko ieroci šāvuši uz putniem vai mājdzīvniekiem.

Pirms trim gadiem nezināms ļaundaris sašāva aktiera Ērika Vilsona kaķeni Mēriju Džeinu, cieta dzīvnieciņa acs. Arī uz citu Velnciema iedzīvotāju kaķiem tika šauts, taču policijai bija tika viens ziņojums.

“Uz policiju aizgāju tai pašā dienā. Bet nav nekādas jēgas. Man pat atbildes nav nekādas līdz šai dienai. Tā arī tas viss ir palicis un noklusis. Es gaidīju vairāk,” viņš stāsta tagad un atzīst, ka pareizi darījis, saceļot traci policijā un apkaimē, jo kopš tā laika šādu situāciju tuvējā apkārtnē nav bijis.

“Man liekas, šie cilvēki ir nemīlēti, sociāli izkropļoti, garīgi traumēti,”

Ē. Vilsons saka par tiem, kas atļaujas šādu agresiju.

“Situācijā, kāda ir riņķī, ir jāiemācās šaut, jāmāk savu ģimeni aizstāvēt, bet tam jānotiek stingri reglamentēti.

Jāiet uz šautuvi un arī jāiemācās, kādu ļaunumu var nodarīt ar ieroci. Nevis pašplūsmā – nopirkšu ieroci, pašaušu baložus… Ir ļoti svarīgi to uzreiz apturēt. Kaut vai paziņot presē, un tad cilvēki uzreiz pieraujas.”

Bises skatlogā neliek

Ienākot SIA “Ieroči” veikalā Liepājā, šaujamieročus vitrīnās neieraudzīt. Saskaņā ar Ieroču aprites likumu tiem ir atsevišķa telpa, apsardze, signalizācija, un bez pārdevēja klātbūtnes šajā nodalījumā neviens nedrīkst atrasties, norāda pārdevēji.

Ienākt un apskatīt drīkst, veikala personāls interesentiem labprāt pastāsta par ieročiem.

Kaujas ieročus šeit nepārdod, piedāvājumā ir medību un pašaizsardzības, mazas enerģijas pneimatiskie šaujamieroči.

Pēc Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara Ukrainā pašaizsardzības ieroču pirkšanas bums neesot sācies, taču interese bijusi.

Izstāstot cilvēkiem, ko nozīmē pašaizsardzības ierocis, daudzi sapratuši, ka viņiem to nevajag un pietiek ar gāzes baloniņu.

Konflikta gadījumā izvelkot šaujamieroci, jārēķinās, ka līdzīgs ierocis var būt arī oponentam.

Pneimatiskos ieročus pērkot samērā daudz. Uzņēmums neatklāj pārdošanas apjomus, bet pircēja profils esot vecāki, kuru bērni nodarbojas ar šaušanas sportu, arī paši lielie gribot pašaut pa mērķi.

Pircējiem veikalā atgādina noteikumus – izmantot norobežotā vietā, ievērojot drošības prasības, ieroci glabāt un pārvadāt iesaiņojumā.

Tā nav, ka vienīgais priekšnoteikums pneimatiskā ieroča iegādei ir 18 gadu vecums. Veikalā atsaka cilvēkiem redzamā alkohola vai narkotisko vielu reibumā vai ar neadekvātu uzvedību.

Ir gadījies, ka ieskrien jaunietis ar asiņojošu degunu un grib nopirkt gāzes baloniņu, lai atriebtos, bet viņam atsaka.

Jaunieši bieži gribot nopirkt petardes, taču tās drīkst iegādāties tikai persona, kas uzrāda mednieka apliecību un uzņemas atbildību par petardes lietošanu un nenodošanu kādam citam.

Pie mums ieročus publiski demonstrēt nav atļauts

Intervija ar VP Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja priekšnieka vietnieku Andri Melkeru.

– Cik brīvi Latvijā legālai iegādei ir pieejami šaujamieroči?

– Pamatnostādnes ieroču apritei nosaka Eiropas Savienības (ES) direktīva. Pie mums šobrīd ir jau ceturtais Ieroču aprites likums, stājies spēkā 2019. gadā.

Direktīva paredz iespēju valstīm prasīt vairāk, skatoties pēc drošības situācijas un ieroču aprites kultūras.

Salīdzinot ar pārējām valstīm,

pie mums ir stingri nosacījumi un nav tik vienkārši saņemt ieroča atļauju.

Jāsasniedz vecums, kas noteikts likumā. Tas ir atšķirīgs, jo ieročus iedala pēc pielietojuma veida – sports, medības, pašaizsardzība.

No visiem ieroču īpašniekiem Latvijā ap 80 procentu ir mednieki, seko pašaizsardzības ieroču īpašnieki un sportisti. Procedūra ir komplicēta.

– Kas jādara cilvēkam, kurš vēlas nopirkt šaujamieroci?

– Ja pašaizsardzībai, tad VP jākārto ieroča eksāmens. Tas ir datorizēts, ar 40 jautājumiem, kuros drīkst pieļaut tikai četras kļūdas.

Vēl jāapgūst pirmās palīdzības kurss, jāiziet medicīniskā komisija un jāiegūst atzinums, ka var būt ieroča īpašnieks.

Mājās jāizveido atbilstoša infrastruktūra ieroča glabāšanai – seifs vai metāla kaste, kas piestiprināta pie sienas vai grīdas.

Jāiesniedz iesniegums ieroča iegādes atļaujas saņemšanai, kurā norāda pamatojumu, kādēļ tas būtu nepieciešams.

Motivācija tiek pārbaudīta un izvērtēta.

Cilvēka reputāciju ļoti nopietni pārbauda trīs drošības iestādes: Valsts drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs un Militārās pretizlūkošanas dienests.

Arī VP vērtē saistību ar organizēto noziedzību, pārbauda noziedzīgos nodarījumus un administratīvos pārkāpumus.

Ne visus, bet bīstamākos no ieroču aprites viedokļa, kas varētu liecināt par sliktu reputāciju, piemēram, nepakļaušanos policista, zemessarga, robežsarga prasībām vai alkohola un narkotisko vielu ietekmē izdarītus pārkāpumus.

Ja visi atzinumi ir pozitīvi, vēl VP pārbauda ieroča glabāšanas infrastruktūru.

Tas prieks ir diezgan dārgs. Ieroča eksāmens izmaksā 65 eiro. Nēsāšanas atļaujas valsts nodeva ir 45,53 eiro, arī glabāšanas atļaujas ir par maksu.

Papildus vēl mājas iekārtošana, paša ieroča un munīcijas izmaksas. Saņēmis iegādes atļauju, cilvēks trīs mēnešu laikā var izlemt, kādu ieroci vēlas, atļautais kalibrs ir līdz 9 mm.

Tad to iegādājas un piecu darbdienu laikā uzrāda VP, kas izsniedz glabāšanas vai nēsāšanas atļauju.

Pašaizsardzības ieročiem – pistolēm un revolveriem – iespējams iegūt nēsāšanas atļauju, glabāšanas atļauju var saņemt garstobra – gludstobra ieročiem, bet medību un sporta ieročiem izsniedz tikai glabāšanas atļaujas.

– Bet medniekam taču bise jānogādā līdz medību vietai?

– Tā tikai tautā saka, ka mednieks nēsā ieroci. Tādu ieroci nenēsā, likumā ir teikts, ka mednieks pārvadā ieroci.

Izņem no seifa, ieliek automašīnā un pārvadā uz medību norises vietu un tad atpakaļ uz glabāšanas vietu. Tāpat sportisti pārvadā ieroci uz treniņu vai sacensībām, kas notiek šautuvē.

Pārvadājot ieroči atrodas speciālā futrālī, iesaiņojumā, nevis redzamā vietā. Likumā noteikts, ka

ieroča nēsāšana notiek slēpti.

Dažos ASV štatos nēsā atklāti, lai visi redz, ka cilvēks ir bruņots. Eiropā tiek dota atļauja īsstobra ieroci – pistoli vai revolveri, kas ir ērti un parocīgi, pašaizsardzībai nēsāt līdzi makstī, publiski to neuzrādot.

Publiskos pasākumos nav atļauts piedalīties ar ieroci, to nedrīkst ienest koncertzālē vai kinoteātrī.

– Mednieki un sportisti mācās šaut. Vai pašaizsardzības ieroču īpašniekiem nav jāapliecina savas prasmes?

– Viņi kārto tikai teorētisko eksāmenu, praktiskais nav paredzēts. Cilvēks var visu nepieciešamo apgūt pašmācības ceļā.

VP vietnē ir pieejams tests ar pareizajām atbildēm, kur var patrenēties eksāmenam. Par praktisko pusi – tas tika vērtēts, Eiropā arī ir dažādas pieredzes.

Kad cilvēks iegūst šaujamieroci, viņam ir iespēja doties uz šautuvi un instruktora vadībā apgūt praksi.

Mēs noteikti pārliecināmies, ka cilvēkam, kurš kārto teorētisko eksāmenu, ir izpratne par ieroču apriti un atbildība par nepareizu apiešanos ar ieroci. Pārējā izvēle paliek katra cilvēka ziņā.

– Vai karš Ukrainā ir pamudinājis cilvēkus iegūt ieroča nēsāšanas atļauju?

– Jā. Parasti ieroča eksāmens notika reizi nedēļā, bet

2022. gadā sākās lielāks pieprasījums, un 2023. gadā eksāmeni notika divreiz nedēļā, tik daudz bija gribētāju.

Puse bija esoši ieroča īpašnieki. Daudzi mednieki vēlējās iegūt vēl vienu ieroci pašaizsardzībai. Arī komersanti ieveda vairāk ieroču piedāvājumam.

Tagad situācija mainījusies, eksāmens atkal notiek reizi nedēļā.

– Kāpēc tikpat stingri noteikumi neattiecas uz pneimatiskajiem ieročiem?

– ES direktīva par pneimatiskajiem ieročiem klusē, tie ir nacionālas izvēles jautājums. Valstīs ir atšķirīgs regulējums, citviet pat liberālāks nekā pie mums.

Latvijā pastāv iedalījums mazas enerģijas pneimatiskajos ieročos līdz 12 džouliem un lielas enerģijas.

Ir izvērtēta lielas enerģijas ieroču bīstamība cilvēkiem un apkārtējai videi, tāpēc likums prasa saņemt atļauju.

Tos var izmantot medībām un sporta šaušanai.

Lielas enerģijas pneimatisko ieroču īpašnieki Latvijā ir tikai 37, no kuriem 27 tos lieto medībām, bet desmit lieto sportam.

Lai iegādātos mazas enerģijas pneimatisko ieroci, jābūt vismaz 18 gadus vecam. Likums nosaka tā izmantošanu treniņšaušanai un sporta sacensībās.

Nosaka arī vietu – pirmās kategorijas šautuve. Otrajai un trešajai kategorijai ir nepieciešama licence, bet pirmās kategorijas šautuvi var iekārtot savā īpašumā.

Vietai jābūt norobežotai un tā iekārtotai, lai neciestu cilvēki, dzīvnieki un sveša kustama un nekustama manta.

Igaunijā izlēma vairs neiedalīt pēc džouliem, visi pneimatiskie ieroči ir brīvā apritē. Lietuvā brīvi var pirkt ieročus tikai līdz 7,5 džoulu jaudai. Polijā lielas enerģijas ieroči sākas no 18 džouliem.

– Vai vismaz pastāv pneimatisko ieroču uzskaite, cik tos ieved un pārdod?

– Tikai lielas enerģijas ieročiem. Līdz 12 džouliem nereģistrējam ieroču reģistrā, tos neizsekojam, un lietotājam nav paredzēta reputācijas pārbaude.

Komersantam arī mazas enerģijas pneimatisko ieroču tirgošanai ir jāsaņem licence, tāpat jāpārbauda, vai pircējam ir 18 gadu.

Ņemot vērā vēsturisko tiesisko regulējumu kopš neatkarības atgūšanas, nav uzskaitīti mazas enerģijas pneimatiskie ieroči un nevar pateikt, cik daudz to valstī ir.

– Bet atbildība īpašniekam taču ir?

– Jā, protams. Jebkurā gadījumā tas ir ierocis, kas pakļauts aprites regulējumam, un par noteikumu pārkāpšanu ir paredzēts sods no 50 līdz 500 eiro, atkarībā no pārkāpuma smaguma.

Izklaides šaušana var notikt tikai atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Ir atbildība, ja pneimatisko ieroci izmanto alkohola reibumā, – no 1000 līdz 2000 eiro.

Noteikumu pārkāpējam ieroci var atsavināt, to vērtē katrā gadījumā individuāli, taču lieguma nākamā mazas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādei tāpēc nav.

Diemžēl pārkāpumi tiek izdarīti, bet te vairāk jārunā par to, ka cilvēks ir tendēts uz vardarbību.

Ja kāds grib darīt pāri dzīvniekiem, tad, aizliedzot mazas enerģijas pneimatiskos ieročus, viņš atradīs citu iespēju, citus rīkus pāri darīšanai.

Šādus cilvēkus sauc pie atbildības ne tikai par ieroču aprites noteikumu pārkāpšanu, bet arī par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem.

– Kāpēc Latvijā sarūk ieroču īpašnieku skaits?

– Tas saistīts ar iepriekš pieņemto lēmumu, ka ieroča īpašnieki nevar būt nepilsoņi, Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi.

Tiem, kam iepriekš bija izsniegta ieroča atļauja, līdz 2023. gada 1. septembrim vajadzēja ieroci nodot vai pārreģistrēt citai personai.

Viņi visi prasības ir izpildījuši. Ieroču atļauja bija ap 1200 nepilsoņiem, tāpēc arī veidojas skaita kritums. Ir cilvēki, kas vecuma dēļ pieņem lēmumu vairs nebūt medniekiem, citi atsakās no pašaizsardzības ieroča vai beidz sporta karjeru.

Toties ieroču kļūst vairāk, dinamika no 2022. gada līdz šim gadam ir 1007 vienības.

Īpašnieks iegādājas vienu ieroci, pēc tam otru, trešo un ceturto, īpaši mednieki, kas gūst pieredzi.

Medību ieroču skaits pieauga par 787, sporta – 33 un pašaizsardzības – 213.

Uzziņai

Ieroču īpašnieku skaits Latvijā

• 2022. g. – 32 132
• 2023. g. – 30 742
• 2024. g. – 30 663

Ieroču skaits

• 2022. g. – 73 802
• 2023. g. – 73 835
• 2024. g. – 74 809

Ieroču aprites likuma pārkāpumi Liepājā

Šogad par mazas enerģijas pneimatiskā ieroča, straikbola ieroča, peintbola ieroča, lāzertaga ierīces, dezaktivēta ieroča, aukstā ieroča vai speciālā līdzekļa aprites noteikumu pārkāpšanu ir uzsākti pieci administratīvo pārkāpumu procesi.

Divos gadījumos personas pielietoja speciālo līdzekli – piparu gāzi, divreiz vīrieši, būdami alkohola reibumā, nēsāja auksto ieroci – nazi.

Vienā gadījumā pie nepilngadīgā atradās pneimatiskais ierocis.

Divi administratīvo pārkāpumu procesi uzsākti par gadījumiem, kad personas alkohola reibumā izmantoja gāzes ieroci un pneimatisko ieroci.

Avots: VP

Es domāju tā: Vai sev gribētu ieroci?

Voldemārs Valdmanis – tetovētājs:

– Domājis par to esmu, bet atceros sacīto: ja uz skatuves atrodas ierocis, kādu brīdi tas noteikti izšaus. Ko mainīs, ja man tas būs mājās?

Jebkurš ierocis vispirms tomēr paredzēts uzbrukumam, ne aizstāvībai. Var izdoties un var neizdoties ar to aizstāvēties. Varbūt mājās aizsardzībai labāk turēt kādu nūju!

Romualds – liepājnieks:

– Priekš kam? Es esmu mierīgs cilvēks, man patīk sarunāties, nevis šaut. Te, Eiropā, cilvēki nav primitīvi agresīvi.

Runājot par tiem, arī jauniešiem, kas šaudās Amerikā, domāju, tur pie vainas dažādas videospēles. Tās saskatās un tad mēģina kaut ko līdzīgu darīt dzīvē.

Ivita Jankovska – strādā:

– Noteikti nē! Vai tad pasaulē par maz negatīvisma un ieroču? Vajadzētu darīt vairāk pozitīvu lietu, darbu, nevis domāt par ieročiem.

Vai tiešām cilvēks, kuram ir šaujamais, jūtas ļoti drošs? Vai varbūt patīk redzēt otra cilvēka asinis? Ļauno ar ļaunu nevar iznīcināt.

Monta – studente:

– Latvijā šaujamais nav vajadzīgs. Varbūt vienīgi Rīgā… Ja tu jūties nedrošs un bailīgs, tad staigā grupās kopā ar vēl kādiem cilvēkiem. Tas dos labāku sajūtu.

Ja tev, bailīgajam, būs šaujamais, tas nepalīdzēs.

Mēs katrs dzīvojam savā burbulī un kam man pēkšņi šaujamo. Daudziem, kam ir ierocis, tas vairāk vajadzīgs, lai izrādītos, baidītu, nevis aizsargātos.

Kristīne Ozoliņa – strādā:

– Noteikti nē. Ierocis ir atbildība. Glabāšana, nēsāšana, lietošana – tā ir atbildība, nevis rotaļa. Mums, par laimi, tagad ir miers.

Ja būtu karš – tā pavisam cita situācija. Ja kāds miera apstākļos nespēj dzīvot un justies labi, ja viņam nav sava ieroča, tad tur pamatā ir kaut kādi kompleksi, nepārliecinātība par sevi. Ilūzija, ka ierocis sniedz drošību.