Apbūvētu zemes gabalu Jūras ielā 25/29 pašvaldība pārdos pircējam – SIA “Hansa Invest” (valdes priekšsēdētājs Juris Aizezers) par 60 400 latiem, tā ceturtdien nolēmusi Liepājas dome.

Pārdošanas līgumā iekļaus noteikumu, ka pircējam jānodrošina publiska pieejamība izbūvētajam ceļam un ēkas stāvvietām.

Par šo jautājumu domes deputāti bija strīdējušies jau agrāk. Aprīlī pārdošanu noraidīja, kamēr zem ēkas nebūs izbūvēts solītais autostāvvietu skaits – 37. “Kur tās ir? Māju uzbūvējot, pilsēta zaudēja 60 stāvvietu. Vietā ieguvām – neko,” tagad teica opozīcijas deputāte Elita Kosaka. Viņai atbildēja kolēģis Ivars Ķervis, apgalvojot, ka pats veselu mēnesi esot pārbaudījis, fotografējis un pārliecinājies, ka pašreizējās stāvvietas, to ir vairāk nekā 20, esot aizņemtas tikai par 70 procentiem. “Man nelaimējās redzēt tādu noslogojumu, ka vajadzētu Aizezera kungu (..) nospiest uz ceļiem,” teica I. Ķervis – J. Aizezera partijas biedrs.

“Labi, ka pilsētai būs ienākums vairāk nekā 60 tūkstoši latu. Tomēr pagājušoreiz mēs spriedām pamatoti un es vēlos jautājumu atlikt,” domes sēdē sacīja deputāts Jānis Vilnītis.

“Bija runa, ka iegūto naudu vajag novirzīt koncertdārza “Pūt, vējiņi!” attīstībai. Es būtu priecīgs, ja lēmums tiktu pieņemts,” savukārt sacīja domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš.

Bet uz E. Kosakas izteikumu par iegūto “neko” domes priekšsēdētājs Uldis Sesks atbildēja ar informāciju, ka stikla namā tagad izvietojies uzņēmums “Baltik IT”, kas pāris gados tā attīstījies, ka darbinieku skaits no 50 pieaudzis līdz 300. E. Kosaka attrauca, ka viņa neesot tik naiva, un savukārt U. Sesks lūdza ierakstīt domes sēdes protokolā, ka deputāte “nav tik naiva kā es”.

Zemes gabala nomas maksa bija 725 lati gadā. Lai noteiktu pārdošanas cenu, pašvaldība bija pasūtījusi trīs neatkarīgus vērtējumus trijos dažādos uzņēmumos. Visi vērtējumi krasi atšķiras: viena firma bija noteikusi zemes gabala cenu 30 600 latu, otra – 40 700 latu, bet trešā – 60 400 latu. Pašvaldībai īpašums jāpārdod par iespējami dārgāko cenu, lai darījumu nevarētu uzskatīt par sabiedrības mantas šķērdēšanu.

Nora Driķe,
“Kurzemes Vārds”