Portālā vērsās ilggadējs lasītājs, kurš ir satraucies, ka
gadiem jau pilsētā nav līdz galam atrisināts jautājums par papelēm. Vīrietis
uzskata, ka šie koki ne tikai apdraud cilvēkus un viņu īpašumus vējainā laikā,
bet to pūkas dažiem rada ne tikai neērtības, bet arī veselības problēmas.

”Pagājušajā gadā vairāki vēja lauzti koki uzkrita uz
liepājnieku īpašumiem – cieta ne tikai žogi, bet arī ēkas un transportlīdzekļi.
Arī iepriekš bijuši vairāki šādi negadījumi. Piemēram, kad vēja lauzta papele
lielveikala ”Rimi” pagalmā uzkrita uz ēkas jumta, to sabojājot. Un papeles ir
vieni no bīstamākajiem kokiem vētras laikā – šie koki aug strauji, ir trausli,
kā arī salīdzinoši ātri noveco – iztrup un lūzt,” tā vīrietis.

Savukārt kāds cits liepājnieks sūdzas, ka jau vairākus gadus
viņš cenšas panākt, lai viņa mājas priekšā tiktu nozāģētas papeles: ”Tas, ka
mājoklī logu nav iespējams atvērt, jo tūdaļ telpas pilnas ar pūkām, vēl ir
nieks. Man pūkas rada alerģiju.”

Pilsētas domes Vides nodaļas dabas aizsardzības speciāliste Alda
Damberga, taujāta, vai pilsētā kādā vietā plānots cirst papeles, skaidroja: ”Papeļu
izciršana nenotiek masveidā vai kā akcija, bet pilsētas apstādījumos tiek
nomainīti novecojušie un bojātie koki, tai skaitā papeles. Piemēram, pēdējā
Apstādījumu uzraudzības sēdē 15.jūnijā komisija izskatīja jautājumu par
 novecojušo un bīstamo Kanādas papeļu alejas, kas atrodas Krūmu ielā,
posmā no Šķēdes liepas līdz internātskolai, likvidēšanu. Novecojušo papeļu
vietā paredzēts stādīt Krimas liepas. Vecās papeles tika nozāģētas Karostā –
Turaidas ielā, Atmodas bulvārī u.c.”

Viņa piekrīt, ka tajā pašā laikā, kad daļa liepājnieku
satraucas par to, ka papeles ir bīstamas cilvēkiem un viņu īpašumiem, cita
sabiedrības daļa iebilst pret šo koku nociršanu: ”Daļa iedzīvotāju kritiski
izsakās pret jebkuru koku ciršanas ieceri, bieži nenovērtējot situāciju uz
vietas. Daļa piekrīt koku ciršanai tikai situācijā, ja koks rada neērtības
pašam, bet, ja traucē kaimiņam, uzmetas par koka aizstāvi. Pašvaldība reti
saņem objektīvus iedzīvotāju ieteikumus attiecībā uz kokiem. Pārsvarā tās ir
emocijas un vispārīgi spriedumi.”

A.Damberga skaidro, ka arī privātīpašumos un koplietošanas
zemesgabalos kokus nevar cirst, kā katram ienāk prātā: ”Ja ir vēlme cirst vai
sakopt kokus, kas aug privātīpašumā vai daudzdzīvokļu namam piederošajā
teritorijā, ir jāraksta iesniegums Apstādījumu uzraudzības komisijai (AUK).
Daudzdzīvokļu dzīvojamo namu iedzīvotājiem ir jāpieņem kopīgs lēmums par koka
ciršanu savā teritorijā un koku ciršanu jāatbalsta vismaz 50% + 1 dzīvokļu
īpašniekam. Iesniegumu AUK var rakstīt gan mājas vecākais, gan apsaimniekotājs,
pievienojot dzīvokļu īpašnieku lēmumu par koku ciršanu.”

”AUK apseko kokus dabā un pieņem lēmumu – atļaut vai neļaut
kokus cirst, vai iesaka kokus tikai apzāģēt. Koku apzāģēšana jāuztic
profesionāliem koku kopējiem jeb arboristiem,” viņa turpina: ”Citādi var
gadīties, ka neprofesionāli apzāģēts koks ar laiku kļūst vēl bīstamāks, nekā
neapzāģēts.”

Un piebilst: ”Par papelēm. Runājot ar biologiem un
dendrologiem, papeles tiek salīdzinoši augstu vērtētas. Protams, pilsētas
apstādījumos izmantojamas atbilstošas sugas, kloni vai hibrīdi, kas nerada
pūkas un ir izturīgas pret slimībām. Papele labi pacieš pilsētas piesārņoto
gaisu, ir viena no izturīgākām koku sugām, kas pacieš sāļu augsni. Kā zināms,
pilsētas ielas ziemā tiek kaisītas ar sāls un smilts maisījumu, kas nonāk
augsnē un uz koku stumbriem. Papeles ir ātraudzīgas. Es aicinātu cilvēkus kokus
nešķirot labajos un sliktajos un nemeklēt tās vainas, kuru cēlonis esam mēs
paši.”

________________

Iesaki tēmu vai ziņo
par notiekošo arī Tu! To var izdarīt ikviens portāla lasītājs, izmantojot
sākumlapā esošo formu “Piedalies satura veidošanā!”. Turpat iespējams
iesūtīt arī dažādus fotostāstus, piemēram, no kāda pilsētā notikuša pasākuma.