Ir pagājuši divi tūkstoši gadu, un joprojām nav vienprātības par to, cik patiesi līdz mums nonākuši vēstījumi par notikumiem, kuri risinājušies kristietības aizsākumos. Taču neviens nešaubās, ka ticības nostiprināšanās un izplatība veicinājusi vispārcilvēcisko vērtību iesakņošanos ļaudīs.

Pareizticība līdz ar citu kristīgo konfesiju nostādnēm neapšaubāmi joprojām kalpo par cerību un balstu garīguma un tikumības pilnveidošanai un par šķērsli ļaunumam – tas akcentēts arī krievu pareizticīgo baznīcas hierarhu aicinājumos. Jo mūsu baznīca joprojām atrodas atdzimšanas procesā. Un tā nozīme ir nenovērtējama.

Ticīgie sveic cits citu svētkos. Kāds tradicionāli sūta pa pastu atklātnes, kāds izmanto mūsdienīgākus komunikācijas līdzekļus. Un tas vienmēr sagādā prieku. Ielūkojoties dziļāk ticības pirmsākumos un dievišķā būtībā, ir jādomā arī par bezgalību, par ziedošanās mīlestību, un, protams, mēs pārliecināmies, cik svarīgi ir dzīvot saskaņā ar sirdsapziņu.

Šovakar un naktī visos pilsētas pareizticīgo dievnamos, arī Vecticībnieku draudzes Svētās Trīsvienības baznīcā, notiks svinīgi dievkalpojumi ar slavinošu un priecīgu dziedāšanu. Lai šīs dziesmas spārno un vēstī par dzīves atjaunotni. Un lai Kristus augšāmcelšanās lielā diena kļūst par nevīstošu garīgo pavasari un nes dāsnus augļus.

Kirils Bobrovs,
“Kurzemes Vārds”

Egona Zīverta foto