“Liepāja būs pilsēta, kur var apgūt zināšanas un iegūt labu profesiju. Izglītības, kultūras un zinātnes pilsēta, kur katram cilvēkam ir dotas attīstības iespējas visa mūža garumā un pati pilsēta pilnveidojas, pateicoties savai lielākajai bagātībai – cilvēku kapitālam,” teikts pilsētas izglītības attīstības stratēģijas projektā no 2007. līdz 2013. gadam.

Numuru vietā – profesionālais akcents

Atsevišķa sadaļa veltīta profesionālajai izglītībai un uzsvērts, ka profesionālās izglītības iestādes strādā pie izglītības kvalitātes standartu paaugstināšanas procesa, palielinot un nodrošinot izglītības pievilcību un atvērtību, palielinot izglītības piedāvājumu un pieejamību, nodrošinot elastīgus mācīšanās veidus un palielinot audzēkņu mobilitātes iespējas. 2006.gadā Liepājas profesionālajās izglītības iestādēs izglītību varēja iegūt 57 izglītības programmās, kuras īsteno 7 profesionālās izglītības iestādes, arī divas arodvidusskolas – 31. un 48. Pērn pilsētas profesionālajās izglītības iestādēs mācības uzsāka 3847 audzēkņi, to skaitā 476 puiši un meitenes 48.arodvidusskolā un 427 audzēkņi – 31.arodvidusskolā.

Abas šīs profesionālās izglītības iestādes dzīvo pārmaiņu gaidās, un tās skar gan nosaukumu, kurš tiek veidots, lai akcentētu apgūstamās profesijas un darba virzienu, gan turpmāk veicamajā. Liepājas domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde ierosināja arodskolu nosaukumos ietvertās numerācijas nomaiņu uz skaidri saprotamiem nosaukumiem, kuri izsaka skolas profilu.

48.arodvidusskolas direktores vietniece Zaiga Finka pastāstīja: “Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības departamentā iesniegti dokumenti mūsu skolas nosaukuma maiņai. Apspriežoties ar pilsētas izglītības vadītājiem un pēc vētrainām diskusijām izlēmām, ka mūsējo turpmāk sauksim – Liepājas Tūrisma, servisa un tekstila skola. Un mūsu vīzija ir, ka tādi būsim tikai vienu gadu un pēc tam sekos nākamais solis – Liepājas Tūrisma, servisa un tekstila koledža. Pašlaik notiek apstiprināšanas process.”

Direktore Gunta Zalcmane pastāstīja, ka vairs nebūs Liepājas 31.arodvidusskola, bet – Liepājas Būvamatniecības vidusskola: “Mēs soli pa soli turpinām attīstīties, šogad mums ir  apdares darbu tehniķu četrgadīgā grupa, kurā audzēkņi iegūst gan profesiju, gan vidusskolas izglītību, bet ar nākamo mācību gadu mums plānots izstrādāt šādu kursu arī galdniekiem. Bet arī tagad audzēkņi pēc trīs gadu kursa var turpināt mācības vidusskolas kursā.” Ir domāts par jaunas specialitātes piedāvājumu – sanitārtehnisko iekārtu montētājs metinātājs, jo pēc šīs profesijas ir pieprasījums darba tirgū.

Mūsdienīgi kabineti un darbgaldi

Nosaukuma maiņa nav pašmērķis. “Liepājas darba devējiem tiešām bija ļoti vajadzīgs, lai mēs vairāk nodarboties ar koledžas līmeņa speciālistu sagatavošanu,” sacīja Z.Finka. Skola ar darba devējiem sadarbojas dažādos līmeņos prakses laikā, darba devēji piedalās kvalifikācijas eksāmenos, tāpēc viņu vērojums un atzinums ir svarīgs ceļā uz koledžas līmeņa mācību iestādi.

Lai mācītu jaunus, kvalificētus kadrus, ir nepieciešama materiālās bāzes uzlabošana un modernu kabinetu un darbnīcu iekārtošana. 48.arodvidusskolā ar ESF projekta finansiālu atbalstu iekārtota mūsdienīga šūšanas darbnīca, tagad Eiropas Sociālā fonda projektā iekārto arī jaunu modernizētu virtuvi. Vecās iekārtas pašlaik tiek demontētas, un augustā virtuve tiks pilnīgi apgādāta ar jaunām ēdiena gatavošanas iekārtām

Vēl viena ļoti būtiska aktualitāte, kā atzina Zaiga Finka, ir datormācības klase, kurā topošie ēdināšanas nozares speciālisti varēs apgūt datorizētu kalkulācijas veidošanu, kura notiek visos Latvijas labākajos restorānos, bet kuru skolās līdz šim nemācīja, jo nebija tam nepieciešamo datorprogrammu. Skolā pašlaik tiek īstenoti trīs Eiropas Sociālā fonda projekti, bez jaunajiem modernizētiem kabinetiem, uzsākot jauno mācību gadu, būs sagatavoti jauni metodiskie materiāli, kas padarīs mācību stundas mūsdienīgas un interesantas, ļaujot topošajiem speciālistiem vairāk strādāt patstāvīgi un aktīvi līdzdarboties mācību vielas apguvē.

31.arodvidusskolas sadarbībā ar nākamajiem darba devējiem akcents likts uz prakses laiku, un pašlaik vairs nav problēmu ar prakses vietām, darba devēji labprāt ņem pie sevis topošos celtniekus. Skolā pirms pāris gadiem labiekārtota galdnieku darbnīca, kas jauniešiem dod iespēju mācīties strādāt ar modernu aparatūru. Lai labiekārtotu arī citas darbnīcas, nepieciešama līdzekļu piesaiste, skolā pieņemts darbu projektu vadītājs, lai rastu iespēju gan skolotāju tālākizglītībai, gan specialitāšu attīstībai. Mācību iestāde piedalījusies arī Izglītības pārvaldes izsludinātajos projektu konkursos, ir iesniegti arī citi projektu pieteikumi, top audzēkņu prakšu vietu projekts, tāpat ar projektiem skola cer tikt pie jaunas ventilēšanas iekārtas darbnīcā, kurā profesiju apgūst metinātāji. Skolas labiekārtošanā un remontdarbos piedalās arī paši audzēkņi.

Vēlas kļūt par ēdināšanas speciālistiem, galdniekiem, tehniķiem…

Arodvidusskolās sāk pieņemt dokumentus. “Mums jau tagad ir vērojams liels interesentu pieplūdums,” sacīja Zaiga Finka. “Un tas mūs pat zināmā mērā izbrīna, jo vidusskolu beidzēju skaitam taču ir tendence sarukt.” Pašlaik 48.arodvidusskolā jauniešu starpā populāras ar ēdināšanu saistītas profesijas. Darba tirgū pieprasīti ir viesnīcu servisa speciālisti. Vēl gaida nākamos šuvējus, kuriem ir iespēja apgūt profesiju moderni iekārtotā kabinetā un pie mūsdienīgām iekārtām. Ar šo gadu uzņem jaunā profesijā – viesmīlis, kurā var iestāties jaunieši pēc vidusskolas izglītības ieguves. Līdz šim Liepājā nemācīja šādā profesijā, bet pēc tās bija liels darba devēju pieprasījums. Skola piedāvāja topošajiem speciālistiem apgūt darba iemaņas ne tikai praksē mūsu valsts iestādēs un uzņēmumos, bet arī praktizēties un apgūt darba pieredzi ārvalstīs. 48.arodvidusskolas audzēkņi ir bijuši Itālijā, Polijā, Zviedrijā, Lietuvā, Spānijā. Jaunums ir tāds, ka audzēknis, kurš labi mācās un ir aktīvs, var dabūt pat 35 latus lielu stipendiju, bet audzēknis ar vidējām sekmēm saņem stipendiju 17 latu robežās.

31.arodvidusskolā, kurā apgūst ar celtniecību saistītas specialitātes, populāra ir četrgadīgā apdares darbu tehniķu grupa, kur jau tagad veidojas konkurss – divi kandidāti uz vienu vietu,   puiši labprāt vēlas apgūt galdnieka specialitāti.

Arodvidusskolu audzēkņi iekļaujas pilsētas mēroga pasākumos kopā ar vispārizglītojošo skolu skolēniem. Darbojas  skolēnu pašpārvalde, ir sporta spēles, viņi piedalās priekšmetu olimpiādēs un konkursos. 48.arodvidusskolas audzēkņi tiek uzlūgti    Liepājas Pedagoģijas akadēmijas studentu rīkotajos pasākumos. 31.arodvidusskolā darbojas koris, tautisko deju ansamblis, teātris. Šie kolektīvi piedalījusies pilsētas skatēs, sarīkojumos, arī amatnieku svētkos pilsētā un valstī.

Mācās arī skolotāji

“Mūsu skolotāji ir gatavi strādāt koledžā. Tam apliecinājums ir arī no darba devēju puses, kuri uzsvēruši, ka mums nepieciešams gatavot vidējā līmeņa kadrus un ka mēs tam esam gatavi,” sacīja Zaiga Finka. 48.arodvidusskolas pedagogu lielākajai daļai ir vismaz divas augstākās izglītības – pedagoģiskā un profesionālā, kā arī daudziem ir Amatniecības kameras piešķirtais amata meistara nosaukums. Sava veida sadarbības apliecinājums ir dažādi profesionālie kursi, kuros darba devējus māca arodvidusskolas pedagogi, savukārt skolā strādājošie, tiekoties ar profesionāliem darbiniekiem, mācās no viņiem, kā arī aicina darba devējus iepazīstināt pedagogus ar aroda novitātēm. Piemēram, Liepājā pulcējās visas Latvijas profesionālās izglītības gastronomijas skolotāji, kurus mācīja restorāna “Upe” šefpavāre Kristīne Otmane.

Savu kvalifikāciju ceļ arī 31.arodvidusskolas pedagogi, viņi piedalās kursos, trīs vispārizglītojošo priekšmetu – matemātikas, fizikas un vides mācības skolotāji iesaistījušies projektā, kas palīdz pilnveidot gan zināšanas, gan uzlabot materiāli tehnisko bāzi, iegūstot gan izdales materiālus, gan datorus un modernizētu tāfeli.

Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds”

Mācās topošie gastronomijas speciālisti.