Reģionālā reforma skar arī Valsts policiju – kopš 1. septembra darbojas piecas reģionālās pārvaldes, Liepāja un rajons iekļauti Kurzemes reģiona pārvaldē.

Taču, kā uzsver Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Arturs Vaiteiks, iedzīvotājus un viņu drošību reforma neietekmēšot.

Valsts policija piedzīvojusi vērienīgu reformu – no 26 pārvaldēm izveidotas piecas: Rīgas, Latgales, Zemgales, Vidzemes un Kurzemes reģiona pārvaldes. Reforma veikta, par piemēru ņemot kaimiņvalstīs izdarīto. Pēc A. Vaiteika teiktā, Igaunijā reorganizācija veikta pirms četriem gadiem, bet Lietuvā pabeigta pagājušā gada oktobrī.

Kurzemes reģiona pārvaldē apvienotas līdzšinējās Liepājas, Kuldīgas, Saldus, Ventspils un Talsu pārvaldes. Kurzemes reģiona pārvaldes centrs atrodas Liepājā, Bāriņu ielā 3, – no šejienes tiks organizēts darbs visā Kurzemē. Liepājā un Ventspilī, kur iepriekš bija lielās pārvaldes, nu ir 1. kategorijas policijas iecirkņi, bet Talsos, Kuldīgā un Saldū – 2. kategorijas. Funkcijas 1.un 2. kategorijas iecirkņos ir vienādas, atšķirība ir darbinieku skaita ziņā. To nosaka iedzīvotāju blīvums, autoceļu garums, noziegumu skaits, kriminogēnā situācija un citi parametri.

A. Vaiteiks uzsver: “Iedzīvotāji izmaiņas reformas dēļ neizjutīs, viņi saņems pilnu pakalpojumu klāstu. Mēs turpināsim līdzšinējo darbu, tikai apzinoties, ka strādājam nevis Liepājā un rajonā, bet visā Kurzemes reģionā.” Viņš skaidro, ka iecirkņi turpinās darbu, nodrošinot kārtību un drošību, kā arī uzklausot iedzīvotājus.

Pēc reformas policija pārstrukturizēta. Izveidoti trīs biroji – Kriminālpolicijas birojs (cīnīsies ar organizēto noziedzību, ekonomiskajiem noziegumiem, narkotiku apriti), Kārtības policijas birojs (pakļauts Operatīvās vadības dienests, Patruļpolicija, tā saucamā Ceļu policija un Atļauju sistēma) un Administratīvā nodaļa (risinās nodrošinājuma jautājumus, apkopos un analizēs informāciju).

Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieks skaidro, ka kopā reģiona pārvaldē ir vairāk nekā 700 darbinieku. Samazinātas 55 štata vietas – galvenokārt administratīvajā sektorā. Liepājā un rajonā no dienesta policijā aizgājuši 24 darbinieki. Lielākā daļa, piemēram, līdzšinējais Liepājas PRPP Administratīvā biroja priekšnieks Modris Janeks, izmantojuši iespēju doties izdienas pensijā. Savukārt daļa samazinātās algas un zemo sociālo garantiju dēļ devušies uz ārzemēm. “Mums nav jāatlaiž darbinieki, jo ir vakantas štata vietas,” uzsver A. Vaiteiks.

Par reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja vadītāju iecelta līdzšinējā Liepājas PRPP Ekonomikas policijas priekšniece Sanita Bite. Kārtības policijas biroja priekšnieks ir līdzšinējais Liepājas PRPP Kriminālpolicijas priekšnieks Arnis Kadiķis, bet Administratīvā biroja priekšnieks Valdis Bračs. Iecirkņus lielākajā daļā gadījumu vadīs līdzšinējie priekšnieki. Pārmaiņas piedzīvo tikai Saldus un Liepājas iecirknis. Saldus 2. kategorijas iecirkņa priekšnieks ir līdzšinējais šīs pārvaldes Kārtības policijas priekšnieks Indulis Blīgzna, jo iepriekšējais Saldus policijas šefs Juris Briķis devies izdienas pensijā. Savukārt Liepājas 1. kategorijas priekšnieka amatā iecelts līdzšinējais Liepājas PRPP Kārtības policijas priekšnieks Gints Ešenvalds. Savukārt vietnieki līdzekļu ekonomijas nolūkos nebūs ne A. Vaiteikam, ne biroju un iecirkņu priekšniekiem.

Reorganizācijas dēļ pārmaiņas vēl gaida Grobiņas un Priekules iecirkņus, kas mitinās īrētās telpās. Grobiņas iecirknis jau šomēnes pametīs līdzšinējās telpas, savukārt Priekules iecirknis līdz gada beigām pārcelsies uz mazākām un lētākām telpām. Tāpat vēl jaunizveidotajai reģiona pārvaldei būs savs karogs – līdzšinējo piecu pārvalžu karogi tiks nodoti glabāšanai.

Una Zāģere,
“Kurzemes Vārds” 

Valsts policijas Kurzemes reģiona priekšnieks Arturs Vaiteiks uzsver: “Iedzīvotāji izmaiņas reformas dēļ neizjutīs, viņi saņems pilnu pakalpojumu klāstu.”