Tagad aptuveni piecus gadus vecais Džonis – pūdeļu šķirnes jauktenis –
ir īsts skaistulis: izmazgāts, izķemmēts, glīti apcirpts. Taču Liepājas Dzīvnieku
patversmē tas ieradās pavisam nošņurcis un netīrs – īsts bomzītis.

Par bijušo nekas vairs neliecina. Džonis paklausīgi iet pastaigā pie
pavadas un izpilda visas komandas. Ir dzīvespriecīgs, jautrs, zinātkārs un
paklausīgs. Taču patversmes vadītāja Anžela Dolmatova atceras, kāds tas
ieradās: ar biezu, netīru un neķemmētu spalvu.

Par Džoni uzņēmumam “Eko Kurzeme” paziņoja pašvaldības
policisti – cilvēki esot zvanījuši un informējuši, ka četrkājainais
bezbiļetnieks braukā pilsētas autobusā. Lai arī Džonītis bija pavisam
nošņurcis, viņa pašapziņa nebija mazinājusies, un vēl vairāk tā auga, kad tas ieguva
tagadējo košo izskatu. Anžela pati ķērās pie suņuka mazgāšanas, ķemmēšanas un
frizēšanas. Un Džonis to visu ar īsti aristokrātisku izturēšanos ne tikai
pacieta, bet izbaudīja.

Lai gan ir zināma Džoņa iepriekšējā saimniece, tā par savu sunīti nav
interesējusies. “Tikko suņuks nonāca patversmē, mēs portālā liepajniekiem.lv
ielikām tā bildi ar aicinājumu, ka meklējam saimnieku,” stāsta Anžela.
Neviens ne zvanījis, ne kā citādi par to interesējies, taču vēlāk pavisam sveši
cilvēki pavēstījuši, ka zina tā saimnieci, esot ar viņu pat sazinājušies, lai
pateiktu, ka viņas suns atrodas patversmē un ka viņa var doties tam pakaļ. Taču
tā arī līdz šai dienai no saimnieces ne vēsts. “Un, ja reiz viņai pašas
suns nav vajadzīgs, mēs viņu arī nemeklēsim. Ja reiz cilvēks nevēlas savu suni
savākt, nav lietderīgi viņam to ar varu uzspiest. Viņš vienalga mēģinās no tā
atbrīvoties, un tā var dzīvniekam nodarīt arī kaut ko ļaunu,” saka Anžela.
Saimniece paziņotājiem esot teikusi, ka suni vairs negribot tāpēc, ka tam esot
tieksme uz klaiņošanu. Patversmē strādājošie gan teic, ka laikā, kamēr Džonis
uzturas patversmē, neko tādu neesot pamanījuši. Gluži otrādi – tas uzmana savas
pagaidu mājas un lieliski zina, kur ir viņa voljers. Turklāt suņuka pašapziņa
esot ļoti liela. Pastaigas laikā, satiekot liela auguma suņus, tas nostājas tik
pašpārliecinātā pozā, ka lielie apjūk, pagriežas un dodas prom. Džonis prot par
sevi pastāvēt. Tāpēc patversmes darbinieki cer, ka atradīsies cilvēki, kas tādu
skaistuli gribēs par savas mājas mīluli.