Šī gada pirmajos sešos mēnešos Federālais arhīvs saņēma 16 213 pieteikumus no pilsoņiem piekļūšanai “Stasi” dokumentiem. 2024.gadā arhīvs saņēma kopumā 28 571 pieteikumu, atklāja arhīva preses pārstāvis.

“”Stasi” dokumentu arhīvs un citi dokumenti par bijušo Austrumvāciju, kas glabājas Federālajā arhīvā, liecina par represijām pret cilvēkiem un preses brīvības un uzskatu brīvības neievērošanu diktatūras apstākļos,” norādīja arhīva prezidents Mikaēls Hollmans.

Saskaņā ar Federālo arhīvu kopš 1990.gada, kad “Stasi” dokumenti kļuva pieejami sabiedrībai, saņemti vairāk nekā 7,5 miljoni pieprasījumu piekļūt šiem dokumentiem. Aptuveni 3,5 miljoni pieprasījumu saņemti no sabiedrības locekļiem. Dokumentiem var piekļūt arī žurnālisti, pētnieki un varasiestādes.

Vislielāko pieprasījumu skaitu Federālais arhīvs saņēma 2019.gadā – 56 526.

“Stasi” dokumenti tika iekļauti Federālajā arhīvā 2021.gada jūnijā pēc tam, kad pēc 30 gadu ilgas darbības tika slēgts “Stasi” dokumentu birojs.

Aukstā kara laikā Austrumvācijā valdīja bailes no slepenpolicijas, kas bija izveidota kā represīva iestāde pilsoņu novērošanai un iebiedēšanai. “Stasi” izmantoja miljoniem štata darbinieku un informatoru, noklausīšanās tehnoloģijas un slepenos cietumus.

1989.-1990.gadā, kad bruka Padomju Savienības uzspiestais marionešu režīms, “Stasi” virsnieki centās papīra smalcinātājos iznīcināja dokumentus, bet, kad iekārtas salūza no slodzes, dokumentus ar rokām saplucināja driskās vai sadedzināja.

Tomēr 1990.gada 15.janvārī “pilsoniskās komitejas” iebruka “Stasi” birojos un sagrāba miljoniem dokumentu un to atlieku, lai saglabātu tos nākotnei.