Aptuveni 40 000 gadus sens priekšmets no alas Vācijā, rotāts ar iecirtumiem un punktiem, varētu būt viens no senākajiem pierādījumiem tam, ka cilvēki jau ledus laikmetā izmantojuši strukturētas zīmju sistēmas, kas atgādina daudz vēlāk radušās rakstības principus.

Zīmes

Tā saukto Adoranta figūriņu – no mamuta ilkņa izgrebtu cilvēka un alu lauvas “jaukteni” – atrada 1979. gadā Geisenklosterles alā.

Uz tās virsmas redzami iegriezumi, punkti un līnijas. Līdzīgas zīmes konstatētas arī uz daudziem citiem tā paša laikmeta priekšmetiem.

Jauns pētījums liecina: šīs zīmes vēl nav rakstība klasiskā izpratnē, tomēr tie nav arī nejauši rotājumi.

To lietojums ir secīgs, atkārtots un noteiktos gadījumos – likumsakarīgs, kas atklāj ievērojamas kognitīvās spējas cilvēkiem, kuri tikko bija sākuši apdzīvot Eiropu.

Pētnieki šos iegriezumus dēvē par zīmju tipiem: tie ir punkti, rievas, krusti, līnijas, zvaigžņveida formas un citi simboli.

Izmantojot datoranalīzi, zinātnieki pētīja to informācijas blīvumu – cik daudz nozīmes iespējams nodot ar vienu zīmi vai to secību.

Rezultāti parādīja ko negaidītu: šīm senajām zīmēm informācijas blīvums ir ļoti līdzīgs protoķīļrakstam, kas parādījās senajā Mezopotāmijā ap 3300. gadu p.m.ē. un vēlāk attīstījās par ķīļrakstu – vienu no senākajām zināmajām rakstības sistēmām.

Tradīcija
“Zīmju secības pārsniedz estētisku rotājumu. Statistika rāda, ka zīmes izmantotas selektīvi un saskaņā ar tradīciju,” skaidro pētījuma galvenais autors, valodnieks Kristians Bencs no Zārlandes Universitāte.

Piemēram, krusta formas zīmes sastopamas tikai uz darbarīkiem un dzīvnieku figūrām, bet nekad – uz cilvēku attēlojumiem.

Tas liecina, ka noteikumi, kuras zīmes lietot uz konkrētiem priekšmetiem, nodoti no paaudzes paaudzē. Pretējā gadījumā šādas likumsakarības nebūtu iespējams konstatēt.

Senākā māksla
Analizēti vairāk nekā 200 priekšmeti no četrām alām Dienvidrietumu Vācijā, kas saistītas ar oriņjakas kultūru – vienu no senākajām zināmajām Eiropas kultūrām.

Tā slavena ar bagātīgu figurālo mākslu: mamutiem, alu lauvām, zirgiem, kā arī mistisku būtņu figūrām, kas apvieno cilvēka un dzīvnieka vaibstus.

Pētīti arī darbarīki, personiskie rotājumi un pat mūzikas instrumenti – flautas, kas liecina par sarežģītu simbolisko domāšanu.

Rakstības aizmetņi
Zinātnieki uzsver: mērķis nebija atšifrēt zīmju nozīmi. Tā joprojām paliek noslēpums.

Turklāt šīs zīmes būtiski atšķiras no mūsdienu rakstības sistēmām – tām trūkst tiešas saiknes ar runāto valodu.

Tomēr fakts, ka tik sena sabiedrība spēja radīt un uzturēt strukturētu zīmju sistēmu, liek pārskatīt priekšstatus par cilvēka intelektuālajām spējām akmens laikmetā.

Kā norāda pētījuma līdzautore, arheoloģe Eva Dutkeviča no Berlīnes Aizvēstures un agrīnās vēstures muzejs, pētnieki pieļauj, ka cilvēkiem tajā laikā jau bijusi pilnvērtīga runātā valoda – pat ja rakstība vēl bija tikai tālā nākotnē.