UNHCR atzīmē, ka divu kadu laikā, kas aizritējuši kopš atkārtotā Krievijas iebrukuma sākuma, visā Ukrainā raķešu apšaudēs un bombardēšanā nodarīti masveida postījumi un miljoniem pārvietoto personu nākotne joprojām ir neskaidra.

Patlaban pasaulē patvērumu ir meklējuši gandrīz 6,5 miljoni bēgļu no Ukrainas, bet aptuveni 3,7 miljoni cilvēku joprojām ir piespiedu kārtā pārvietoti valsts iekšienē.

Saskaņā ar UNHCR nesen veiktā pētījuma provizoriskajiem secinājumiem lielākā daļa aptaujāto Ukrainas bēgļu un valsts iekšienē pārvietoto personu – attiecīgi 65% un 72% – joprojām pauž vēlmi kādu dienu atgriezties mājās.

Tomēr šis īpatsvars ir samazinājies, jo vairāk cilvēku pauž nedrošību notiekošā kara dēļ.

UNHCR pētījums “Apturētās dzīves: Ukrainas bēgļu, bēgļu repatriantu un valsts iekšienē pārvietoto personu ieceres un perspektīvas” ir balstīts uz intervijām, kas veiktas šā gada janvārī un februārī ar aptuveni 9900 bēgļiem no Ukrainas, valsts iekšienē pārvietoto personu un repatriantu mājsaimniecībām valstī un ārpus tās.

Aptaujātie pārvietotie iedzīvotāji kā galveno faktoru, kas kavē viņu atgriešanos, min Ukrainā valdošo nedrošību, taču viņu bažas saistītas arī ar ekonomisko iespēju un mājokļu trūkumu.

UNHCR galvenā prioritāte ir mājokļu remonts Ukrainā, lai cilvēki varētu palikt savās mājās. Līdz šim ir izremontēti vairāk nekā 27 500 mājokļu. Tomēr no Ukrainā aptaujātajiem bēgļiem, kas atgriezušies, vairāk nekā puse – 55% – norādīja, ka darba iespēju ir mazāk, nekā viņi cerēja.

Ievērojama daļa aptaujāto bēgļu no Ukrainas – aptuveni 59% – norāda, ka viņi varētu būt spiesti atgriezties mājās, pat ja tā nav viņu pirmā izvēle notiekošā kara dēļ, ja viņi uzņemošajās valstīs turpinās saskarties ar grūtībām, galvenokārt saistībā ar darba iespējām un juridisko statusu.

Iepriekšējos ziņojumos arī norādīts, ka mazāk aizsargātie bēgļi un bēgļi ar īpašām vajadzībām, tostarp vecāka gadagājuma cilvēki un cilvēki ar invaliditāti, arī apsver iespēju atgriezties, galvenokārt tāpēc, ka uzskata, ka viņiem nav citu iespēju.

UNHCR skaidro, ka šo bēgļu krīzi raksturo liela ģimeņu nošķiršana – daudzi vīrieši ir palikuši Ukrainā, kas bieži vien rada problēmas gan tiem, kuri bija spiesti pamest valsti, gan tiem, kuri palikuši bez ģimenes atbalsta.

Šis ziņojums parāda, ka ģimenes atkalapvienošanās bija galvenais iemesls bēgļiem, kuri atgriezās mājās uz pastāvīgu dzīvi.

Tagad vairāk bēgļu dodas uz Ukrainu īstermiņa vizītēs – aptuveni 50% salīdzinājumā ar 39% pagājušajā gadā – galvenokārt, lai apciemotu ģimenes locekļus, kā arī lai pārbaudītu īpašumus.

Kā norādīts UNHCR, šādi apmeklējumi galu galā var palīdzēt pieņemt lēmumus par atgriešanos uz ilgāku laiku, tiklīdz apstākļi to atļauj.

UNHCR mudina uzņēmējvalstis saglabāt elastīgu pieeju bēgļu īstermiņa vizītēm Ukrainā, kā arī to, lai bēgļu juridiskais statuss un ar to saistītās tiesības uzņēmējvalstī netiktu ietekmētas, ja vizīte ilgst mazāk nekā trīs mēnešus.

UNHCR akcentē, ka bēgļu aizsardzība un vajadzības ir jānodrošina līdz brīdim, kad viņi varēs brīvprātīgi atgriezties mājās drošībā uz palikšanu.

UNHCR skaidro, ka, kamēr karš turpinās, bēgļiem, valsts iekšienē pārvietotajām un kara skartajām personām, kas palikušas frontes zonās, ir nepieciešams steidzams atbalsts.

Lai gan cilvēku izturētspēja joprojām ir stipra un daudzās jomās tiek veikti atjaunošanas pasākumi, tie ir jāatbalsta arī turpmāk, citādi ukraiņu aizsardzība un izturētspēja tiks apdraudēta.

UNHCR pieprasa 993,3 miljonus ASV dolāru, no kuriem 599 miljoni paredzēti cilvēkiem Ukrainas iekšienē, bet pārējā  summa –  bēgļu atbalstam to uzņēmējvalstīs. Situācija Ukrainā pašlaik ir finansēta tikai 13% apmērā. Ja netiks saņemts savlaicīgs finansējums, UNHCR var būt spiesti pārtraukt būtiskas aktivitātes Ukrainā un kaimiņvalstīs.

Pagājušajā mēnesī Apvienoto Nāciju Organizācija un partneri kopīgi aicināja piešķirt 4,2 miljardus ASV dolāru 2024. gadam, lai atbalstītu kara skartās kopienas Ukrainā un bēgļus no Ukrainas, un viņus uzņemošās kopienas reģionā. Kopumā plānots atbalstīt aptuveni 10,8 miljonus cilvēku Ukrainā un reģionā.

ANO Humānās palīdzības koordinācijas birojs (OCHA) koordinē reaģēšanas pasākumus Ukrainā. Šajā humānās palīdzības un reaģēšanas plānā ir pieprasīti 3,1 miljards ASV dolāru 2024. gadam, un tas paredzēts 8,5 miljoniem cilvēku.

UNHCR koordinē Reģionālo bēgļu rīcības plānu, kurā pieprasīts 1,1 miljards ASV dolāru un kas paredzēts 2,3 miljoniem bēgļu un uzņemošajām kopienām.