No Lietuvas pērn emigrēja aptuveni 12 000 ārvalstnieku un 10 000 Lietuvas pilsoņu, kopējam emigrantu skaitam krasi pieaugot – par 44% salīdzinājumā ar 15 300 emigrantiem 2022. gadā.

Galvenie emigrācijas no Lietuvas galamērķi joprojām bija Ukraina, Lielbritānija, Baltkrievija, Norvēģija un Vācija.

Lietuvas pilsoņi galvenokārt devās uz Lielbritāniju, Norvēģiju un Vāciju, bet ārvalstu pilsoņi devās uz Ukrainu un Baltkrieviju.

Pagājušajā gadā no Lietuvas uz Ukrainu izbrauca 8000 pastāvīgo iedzīvotāju, bet uz Baltkrieviju – gandrīz 2000, savukārt 2022. gadā tādu bija attiecīgi 4600 un 2700.

Lietuvā imigrācija pērn samazinājās līdz 66 900 cilvēkiem, salīdzinot ar 87 400 cilvēkiem 2022. gadā.

75% no visiem imigrantiem bija ārvalstu pilsoņi un 25% – Lietuvas pilsoņi.

Sociologs Daumants Stumbris norāda, ka imigrācijas plūsmas nav stabilas un tās ietekmē ģeopolitiskā situācija valstīs uz austrumiem no Lietuvas.

“Mēs redzam imigrācijas plūsmu pieaugumu, bet jautājums ir, cik ilgtspējīga un ilgtermiņa tā ir, jo mēs zinām, ka tā ir saistīta ar karu Ukrainā un citiem procesiem Baltkrievijā, Krievijā, Ukrainā un citās postpadomju valstīs,” viņš sacīja.

Lielākā daļa ārvalstnieku ieradās Lietuvā no Ukrainas, Baltkrievijas un citām postpadomju valstīm. Visvairāk Lietuvas pilsoņu atgriezās no Lielbritānijas, Norvēģijas un Vācijas.

Lietuvas pilsoņu skaits, kuri atgriezās dzimtenē, pagājušajā gadā pārsniedza izbraukušo skaitu par 6000, kas ir par 1600 mazāk nekā 2022. gadā.

Stumbris norādīja, ka Lietuvas pilsoņu neto starptautiskā migrācija ir pozitīva jau vairākus gadus pēc kārtas.

“Jau vairākus gadus pēc kārtas mums ir bijis vairāk atgriezušos nekā izbraukušo Lietuvas pilsoņu,” teica sociologs.

“Tomēr gadā joprojām aizbrauc 10 000 [Lietuvas pilsoņu], kas ir salīdzinoši liels skaits, ņemot vērā, ka gadā piedzimst 20 000, tātad aizbrauc par pusi mazāk,” viņš piebilda.

Lietuvā 2024. gada 1. janvārī bija 2 886 500 pastāvīgo iedzīvotāju, kas ir par 29 000 jeb 1% vairāk nekā pirms gada.