Politiskā krītze Francijā noveda pie Parīzes biržas indeksa samazināšanās par 1,4%.

Jaunas Japānas valdošās partijas līderes izraudzīšana veicināja akciju cenu kāpumu Tokijas biržā, savukārt mākslīgā intelekta (MI) investīciju bums pacēla Volstrītas ASV biržu indeksus līdz jauniem maksimumiem.

Zelta cena pieauga, tuvojoties 4000 ASV dolāriem par unci, ko veicināja ASV valdības darba apturēšana un gaidāmas ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanas.

Eiro vērtība pret citām svarīgajām valūtām samazinājās, bet Francijas aizņemšanās izmaksas pieauga pēc tam, kad Francijas premjerministrs Sebastjēns Lekornī atkāpās no amata 14 stundas pēc valdības sastāva paziņošanas.

Francijas banku “BNP Paribas”, “Societe Generale” un “Credit Agricole” akciju cenas kritās par vairāk nekā 3%.

Nedaudz saruka arī Londonas biržas indekss, bet Frankfurtes biržas indeksam bija niecīgs kritums.

Volstrītā indeksi “Standard & Poor’s 500” un “Nasdaq Composite” palielinājās līdz jauniem rekordiem, bet indekss “Dow Jones Industrial Average” kritās.

Indeksu kāpumu veicināja uzņēmuma “Advanced Micro Devices” (AMD) paziņojums par daudzu gadu partnerību ar “Open AI” ar mērķi attīstīt MI datu centrus, pēc kura AMD akcijas cena pieauga par vairāk nekā 23%.

“Tesla” akcijas cena pieauga par 5,5% saistībā ar iespējama jauna produkta izlaidi.

Tokijas biržas indekss pieauga par gandrīz 5% līdz jaunam rekordam, bet jenas vērtība samazinājās pret ASV dolāru un eiro, investoriem gaidot, ka jaunā Japānas valdošās partijas līdere mīkstinās monetāro politiku, lai atdzīvinātu ekonomiku.

ASV biržu indekss “Dow Jones Industrial Average” pirmdien kritās par 0,1% līdz 46 694,97 punktiem, indekss “Standard & Poor’s 500” kāpa par 0,4% līdz 6740,28 punktiem, bet indekss “Nasdaq Composite” palielinājās par 0,7% līdz 22 941,67 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 0,1% līdz 9479,14 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 1,4% līdz 7971,78 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX kritās par mazāk nekā 0,1% līdz 24 378,29 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien pieauga par 1,3% līdz 61,69 ASV dolāriem par barelu. “Brent” markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 1,5% līdz 65,47 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā “Title Transfer Facility” (TTF) dabasgāzes cena pirmdien pieauga par 5,3% līdz 33,12 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 1,1742 līdz 1,1713 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,3480 līdz 1,3485 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu pieauga no 147,47 līdz 150,24 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 87,10 līdz 86,86 pensiem par eiro.