Ukrainas ekonomika ir nonākusi strupceļā, norāda WIIW, kas specializējas Centrālās un Austrumeiropas jautājumos.

Institūts Ukrainas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam samazinājis līdz 0,6%, salīdzinot ar 1% kāpumu, kas tika lēsts jūlijā.

Arī nākamā gada ekonomikas pieauguma prognoze samazināta par 0,4 procentpunktiem līdz 2,1%, taču šī prognoze balstās uz pieņēmumu, ka Ukraina no ārvalstīm saņems pietiekamu finanšu un militāro atbalstu.

Taču WIIW ekonomisti brīdina, ka šāda atbalsta saņemšanas iespējas kļūst arvien neskaidrākas.

“Kara piektā ziema Ukrainu, visticamāk, pakļaus smagam pārbaudījumam. Pretgaisa aizsardzības raķešu krājumiem samazinoties, valstij kļūst arvien grūtāk aizsargāties pret Krievijas intensīvākajiem ballistisko raķešu un dronu uzbrukumiem,” skaidro institūts.

Krievija ar gaisa triecieniem ir iznīcinājusi Ukrainas enerģētikas objektus, infrastruktūru un iekraušanas iekārtas Melnās jūras ostās.

WIIW dati liecina, ka Ukrainas graudu eksports augustā mēneša griezumā samazinājies par 70%, turklāt tērauda rūpniecība arī ir smagi cietusi no uzbrukumiem.

Tikmēr augstā inflācija un procentu likmes rada papildu spiedienu uz Ukrainas ekonomiku, vēstī analītiķi.

WIIW norāda, ka arī Krievija cīnās ar pašas sāktā kara ekonomiskajām sekām, taču institūta eksperts Krievijas jautājumos Vasilijs Astrovs uzskata, ka diktatoram Vladimiram Putinam nākamgad nebūs grūtību turpināt šī kara finansēšanu.

“Krievijas valsts parāds pēc starptautiskajiem standartiem joprojām ir ļoti zems, un valdība var turpināt aizņemties no vietējām bankām,” saka Astrovs.

Institūts prognozē, ka Krievijas ekonomika šogad pieaugs par 0,6% un 1,3% nākamgad.

Ukrainas dronu uzbrukumi Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām ir izraisījuši degvielas krīzi, veicinot inflācijas kāpumu valstī.

Vienlaikus arī Krievijas rūpniecība saskaras ar papildu spiedienu, ko rada rietumvalstu noteiktās sankcijas.