Augustā Leipcigas lidostā tika atrasts drons ar sprāgstvielām, kas atradās blakus Ukrainas transportlidmašīnai “An-124”. Vēlāk kļuva zināms, ka droni bijuši vairāki. 1. septembrī Vācija oficiāli apsūdzēja Krieviju mēģinājumā veikt sabotāžu lidostā.

Eiropas amatpersonas, atsaucoties uz ASV izlūkošanas datiem, “Wall Street Journal” pastāstīja, ka vasarā Maskavā pieaugusi neapmierinātība par to, ka nedz karadarbība frontē, nedz sarunas ar Vašingtonu nav panākušas, ka Ukrainas piekrīt Krievijas diktatora Vladimira Putina prasībām.

Norādījumu pastiprināt sabotāžas kampaņu un slepenās operācijas pret NATO valstīm devis personīgi Putins, teikuši laikraksta avoti, kas ir pazīstami ar ASV izlūkdienestu secinājumiem.

ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Džons Ratklifs pēc vizītes Maskavā personīgi informējis savus kolēģus no Eiropas izlūkošanas dienestiem un vairākus politiķus, ka Maskava pastiprina sabotāžas operācijas pret viņu valstīm.

Kā atgādina laikraksts, pēc sabotāžas mēģinājuma Leipcigā Eiropas valstīs strauji pieauga līdzīgu incidentu skaits.

Konkrēti, augustā tika aizdedzinātas dronu ražotnes Igaunijā un Polijā.

Slovākijas varasiestādes augustā paziņoja, ka ir novērsušas plānotu ugunsgrēku Ukrainas dronu ražotnē Slovākijas teritorijā.

Turklāt pēdējo nedēļu laikā Polija, Lietuva un Bulgārija ziņoja par sabotāžas aktiem pret “Starlink” objektiem