Vācijas federālā valdība trešdien ANO mītnē Ņujorkā izvirzīja Šmitu šim amatam. Tā kā citi kandidāti nav gaidāmi, 63 gadus vecā diplomāte, visticamāk, tiks apstiprināta ANO Ģenerālās asamblejas prezidenta amatā uz gadu, skaitot no 2025.gada septembra.

Šmita, kas pašreiz ieņem Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ģenerālsekretāra amatu, ir viena no pieredzes bagātākajām augsta ranga Vācijas diplomātēm, kurai ir lieliski sakari un augsta starptautiska reputācija, norādīja Vācijas Ārlietu ministrija.

Šmitas pienākums būtu pārstāvēt visas ANO dalībvalstis. Tomēr šis amats bieži tiek uzskatīts par ceremoniālu, salīdzinot ar ANO ģenerālsekretāra amatu.

Šmita izpelnījās atzinību, piedaloties sarunās, kas 2015.gadā noveda pie Irānas un pasaules lielvaru kodolvienošanos. Vienošanās nodrošināja Irānai Rietumu sankciju atvieglojumus apmaiņā pret tās atomenerģijas programmas ierobežošanu.

Taču vienošanās sabruka pēc tam, kad 2018.gadā ASV toreizējā prezidenta Donalda Trampa vadībā vienpusēji izstājās no tās. Centieni atdzīvināt šo vienošanos līdz šim ir bijuši neveiksmīgi.

Vācijas Ārlietu ministrija norādīja, ka ievēlēšanas gadījumā Šmita būs piektā sieviete ANO Ģenerālās asamblejas prezidenta amatā.

Balsojums par ANO Ģenerālās asamblejas prezidenta iecelšanu notiks 2025.gada jūnijā. Vācija kandidē uz šo amatu pirmo reizi kopš valsts atkalapvienošanās 1990.gadā.