Talibi 2022. gadā, gadu pēc atgriešanās pie varas, aizliedza opija magoņu audzēšanu visā valstī, bet to pilnībā izskaust nav izdevies.

ANO Narkotiku un noziedzības apkarošanas biroja (UNODC) ziņojumā teikts, ka opija magoņu audzēšanai atvēlētā platība samazinājusies no 12 800 hektāriem 2024. gadā līdz 10 200 hektāriem 2025. gadā.

2022. gadā opija magoņu lauki Afganistānā aizņēma 232 000 hektārus, liecina UNODC rīcībā esošie dati.

Aplēsts, ka šogad Afganistānā tika saražotas 296 tonnas opija, kas ir par 32% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Lauksaimnieku ienākumi no opija pārdošanas samazinājās gandrīz uz pusi – no 260 miljoniem dolāru (226 miljoniem eiro) 2024. gadā līdz 134 miljoniem dolāru (117 miljoniem eiro) šogad.

Opija cenas joprojām ir piecas reizes augstākas nekā vidēji pirms talibu pieņemtā aizlieguma, lai gan 2025. gadā tās samazinājās, norādīts UNODC ziņojumā.

Aģentūra arī brīdina par strauju sintētisko narkotiku, īpaši metamfetamīna, izplatības pieaugumu. “Šķiet, ka sintētiskās narkotikas kļuvušas par organizētās noziedzības grupējumu jauno uzņēmējdarbības modeli, jo to ražošana ir relatīvi vienkārša, to atklāšana ir grūtāka un tās ir relatīvi noturīgas pret klimata pārmaiņām,” norāda UNODC.

ANO vairākkārt aicinājusi starptautisko sabiedrību palīdzēt afgāņu lauksaimniekiem pāriet no opija magoņu audzēšanas uz citu kultūru audzēšanu un citiem iztikas līdzekļiem, un šādu lūgumu ir izteikusi arī talibu valdība.

“Pēc aizlieguma daudzi lauksaimnieki pārgāja uz graudaugu un citu kultūru audzēšanu. Tomēr laikapstākļu pasliktināšanās, piemēram, sausums vai zems nokrišņu daudzums, noveda pie tā, ka vairāk nekā 40% lauksaimniecības zemes ir neauglīga,” skaidro aģentūra.

Pēc 2022. gada aizlieguma opija magoņu audzēšana valsts dienvidos, kas tiek uzskatīti par talibu bāzes reģionu, samazinājās, un tagad opija magones galvenokārt tiek audzētas Afganistānas ziemeļaustrumos.