93 dalībvalstis balsojumā par Eiropas atbalstīto dokumentu balsoja “par”, 18 “pret”, bet 65 atturējās.

Vašingtona nostājās Maskavas, kā arī Krievijas sabiedroto Baltkrievijas, Ziemeļkorejas un Sudānas pusē, balsojot pret.

Tekstā, kas guva daudz mazāku atbalstu salīdzinājumā ar iepriekšējām rezolūcijām par karu, asi kritizēta Krievija un uzsvērta Ukrainas teritoriālā integritāte un tās robežu neaizskaramība.

Vašingtona bija izstrādājusi savu rezolūcijas projektu.

Krievijas vēstnieks ANO Vasīlijs Ņebenzja nosauca ASV dokumentu par “soli pareizajā virzienā”.

Taču Francija ierosināja grozījumus ASV tekstam, paziņojot Ģenerālajai asamblejai, ka Parīze kopā ar Eiropas valstīm “nevarēs atbalstīt to pašreizējā formā”.

Šīs valstis uzstāja uz jaunu formulējumu ASV tekstā, apliecinot, ka “pilna mēroga iebrukumu Ukrainā” veica Krievija.

Ungārija balsoja pret grozījumiem.

Grozījumos arī tika atkārtoti apstiprināta apņemšanās ievērot Ukrainas “teritoriālo integritāti”, kas ASV tekstā bija izlaista.

ASV priekšlikumā tika izdarīti tik lieli grozījumi, ka Vašingtona galu galā atturējās no balsošanas par savu tekstu.

Ukrainas teritoriālās integritātes neaizskaramība bija iepriekšējo Ģenerālās asamblejas pieņemto rezolūciju stūrakmens, un Savienotās Valstis bijušā prezidenta Džo Baidena vadībā bija vienas no spēcīgākajām tās atbalstītājām.

“Mēģinājums pievienot šo formulējumu mazina to, ko mēs cenšamies panākt ar šo uz nākotni vērsto rezolūciju,” pirms balsojuma sacīja Vašingtonas vēstniece ANO Dorotija Šē.