Izraēlai ir “nekavējoties jāpārtrauc militārā ofensīva un visas citas darbības Rafahas rajonā, kas var radīt palestīniešu grupai Gazā tādus dzīves apstākļus, kas var novest pie tās pilnīgas vai daļējas fiziskas iznīcināšanas”, paziņoja tiesa.

Tiesa arī lika Izraēlai turēt atvērtu Rafahas robežšķērsošanas punktu, lai nodrošinātu netraucētu humānās palīdzības piegādi.

Izraēlai “jātur atvērts Rafahas robežšķērsošanas punkts, lai netraucēti nodrošinātu steidzami nepieciešamos pamatpakalpojumus un humāno palīdzību”, teikts spriedumā.

Tāpat tiesa aicināja nekavējoties atbrīvot ķīlniekus, kurus grupējums “Hamās” sagrāba 7.oktobra uzbrukumā Izraēlai.

“Tiesa uzskata, ka ir ļoti satraucoši, ka daudzi no šiem ķīlniekiem joprojām atrodas gūstā, un atkārtoti aicina viņus nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot,” paziņoja tiesa.

Pēc tiesas lēmuma publiskošanas Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu birojs paziņoja, ka viņš piektdien telefoniski apspriedīsies ar augstākā līmeņa ministriem.

Izraēlas finanšu ministrs Bezalels Smotrihs reaģēja uz spriedumu, platformā “X” norādot, ka “vēsture tiesās tos, kas šodien stāv līdzās “Hamās” “Islāma valsts” nacistiem”.

Tiesā pret Izraēlu vērsās Dienvidāfrika, kura apsūdzējusi Izraēlu genocīdā pret palestīniešiem Gazas joslā.

Dienvidāfrika pamatoja savu iesniegumu, apgalvojot, ka tiesas iepriekš veiktie pasākumi saistībā ar karu Gazas joslā bija nepietiekami.

Lai gan tiesas lēmumi ir saistoši, tai nav nekādu līdzekļu, lai piespiestu valstis tos ievērot. Tomēr tiesa var aicināt ANO Drošības padomi rīkoties.