Saskaņā ar valsts televīzijas veikto aptauju partija “Ädilet” (“Taisnīgums”), kas oficiāli atbalsta Tokajeva kursu, ieguvusi 70 līdz 72 no 145 deputātu vietām.

Saskaņā ar vēlēšanu komisijas datiem vēlētāju aktivitāte sasniegusi 74,19%, bet atsevišķos reģionos – pat 90%.

Jaunā likumdošanas sapulce izveidota saskaņā ar grozījumiem konstitūcijā, kas, kā apgalvo varasiestādes, demokratizēšot Kazahstānu, taču saskaņā ar oponentu apgalvojumiem, stiprināšot prezidenta varu.

Martā apstiprinātie konstitūcijas grozījumi likvidēja līdzšinējo parlamenta augšpalātu Senātu, izveidojot vienpalātas parlamentu jeb Kurultaju.

Kā apgalvo amatpersonas, jaunizveidotajam parlamentam būs lielāka ietekme likumdošanas procesā.

Prezidents Tokajevs nāca pie varas 2019. gadā un pēc asiņainajiem nemieriem, kas notika 2022. gadā un kuros gāja bojā vismaz 238 cilvēki, viņš sācis īstenot reformu programmu “Taisnīgā Kazahstāna”.

73 gadus vecais prezidents apgalvo, ka vēlas atteikties no ekscentriskā priekšgājēja Nursultana Nazarbajeva autoritārā kursa, kam Kazahstāna bija pakļauta kopš PSRS sabrukuma.

Taču vēlēšanās bija ļauts piedalīties tikai septiņām varasiestāžu akceptētajām un Tokajevam lojālajām partijām, no kurām saskaņā ar aptaujām piecas ieguvušas pietiekami daudz balsu, lai būtu pārstāvētas parlamentā.

Nevienai opozīcijas partijai nebija ļauts izvirzīt savus kandidātus, un jau pirms vēlēšanām bija skaidrs, ka vairākumu iegūs “Ädilet”, kas faktiski ir pārsaukta līdzšinējā valdošā partija “Amanat”, kura savulaik tika īpaši izveidota prezidenta atbalstam.

Konstitūcijas grozījumi mainīja arī līdzšinējos prezidenta pilnvaru termiņa ierobežojumus, un Tokajevs ieguva tiesības atkārtoti kandidēt uz valsts galvas amatu 2029. gadā.