Armēnija arī ielūgusi Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu uz Eiropas politiskās kopienas samitu, kas 2026. gadā paredzēts Erevānā.

Armēnijas ārlietu ministrs Ararats Mirzojans norādīja, ka uz samitu uzaicināts arī Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.

Armēnija un Turcijas atbalstītā Azerbaidžāna desmitgadēm ilgi bijušas iesaistītas konfliktā par Kalnu Karabahu.

Kalnu Karabaha, kas PSRS laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma pastāvēja kā “de facto” neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskatīja par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība atzina Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts neatzina šī reģiona neatkarību.

2023. gada septembrī Azerbaidžāna zibenīgas militāras operācijas rezultātā atguva kontroli pār šo strīdus teritoriju, kā rezultātā faktiski visi 120 000 Kalnu Karabahas iedzīvotāju devās bēgļu gaitās uz Armēniju.

Šī gada augustā Alijevs un Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans parakstīja kopīgu deklarāciju par miera līgumu. Paša līguma noslēgšanas vieta un parakstīšanas laiks vēl nav noteikts, taču Mirzojans paziņoja, ka ir gatavs nekavējoties sākt konsultācijas par šo jautājumu.

Vienlaikus ministrs norādīja, ka starp abām valstīm joprojām pastāv domstarpības par Baku prasību Armēnijai veikt grozījumus konstitūcijā attiecībā uz Kalnu Karabahu.