“Šodien vēlos paziņot, ka miers starp Armēniju un Azerbaidžānu ir ne tikai iespējams, bet ir sasniedzams,” uzrunājot ANO Ģenerālo asambleju norādīja Pašinjans.

“Miers mums ir tik tuvu, ka viss, kas mums darāms, ir jāpastiepj roka un tas jāpaņem,” piebilda Armēnijas premjers.

“Sāpes ir ļoti dziļas un intensīvas, taču mums jākoncentrējas uz mieru, jo miers ir vienīgā patiesība, kas saprotama armēņu un azerbaidžāņu tautām,” uzsvēra Pašinjans.

Kalnu Karabaha, kas PSRS laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma pastāvēja kā “de facto” neatkarīga armēņu republika.

Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskatīja par savu teritoriju.

Arī starptautiskā sabiedrība atzina Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts neatzina šī reģiona neatkarību.

Pagājušā gada septembrī Azerbaidžāna zibenīgas militāras operācijas rezultātā atguva kontroli pār šo strīdus teritoriju, kā rezultātā faktiski visi 120 000 Kalnu Karabahas iedzīvotāju devās bēgļu gaitās uz Armēniju.

Apzinoties Armēnijas bezspēcību un Krievijai, tradicionālajam Erevānas sabiedrotajam, atsakoties iejaukties, Pašinjans uzstāj uz nepieciešamību panākt mieru ar baku, taču pret to krasi nostājas armēņu nacionālisti.

Savā uzrunā ANO Pašinjans paziņoja, ka ir gatavs izpildīt Baku galveno prasību – nodrošināt transporta koridoru starp Azerbaidžānas pamatteritoriju un Nahčivanas eksklāvu, kas vienlaikus dotu Azerbaidžānai savienojumu ar tās tradicionālo sabiedroto Turciju.

“Armēnijas Republika ir gatava pilnībā garantēt drošu kravas automašīnu un cilvēku kustību caur savu teritoriju. Tā ir mūsu vēlēšanās, mūsu apņemšanās, un mēs to varam paveikt,” uzsvēra Pašinjans.