Analītiķi norāda, ka Volstrītā valda bažas, ka tehnoloģiju uzņēmumi varētu būt veikuši nepamatoti lielas investīcijas mākslīgajā intelektā, kā arī par to, ka ASV Federālā rezervju sistēma varētu palielināt procentu likmes.

Akciju cenas kritās arī Parīzes un Frankfurtes biržās, kur investoru noskaņojumu sabojāja “Eurostat” publicētie dati, ka eirozonas ekonomika pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pēdējo ceturksni sarukusi par 0,2%.

ASV biržu indekss “Dow Jones Industrial Average” piektdien samazinājās par 1,4% līdz 50 866,78 punktiem, indekss “Standard & Poor’s 500” kritās par 2,6% līdz 7383,74 punktiem, bet indekss “Nasdaq Composite” samazinājās par 4,2% līdz 25 709,43 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 piektdien kāpa par mazāk nekā 0,1% līdz 10 368,05 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 0,3% līdz 8218,24 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX 30 samazinājās par 0,8% līdz 24 759,05 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena piektdien saruka par 2,7% līdz 90,54 ASV dolāriem par barelu. “Brent” markas jēlnaftas cena Londonas biržā kritās par 2% līdz 93,09 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā “Title Transfer Facility” (TTF) dabasgāzes cena piektdien saruka par 0,5% līdz 48,50 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru piektdien samazinājās no 1,1610 līdz 1,1520 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kritās no 1,3423 līdz 1,3333 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu kāpa no 160,03 līdz 160,23 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu samazinājās no 86,50 līdz 86,41 pensam par eiro.