Šis statuss piemērots, īstenojot centienus “nepieļaut Musulmaņu brālības nodaļu vardarbību un destabilizāciju”, paziņojumā klāstīja valsts sekretārs Marko Rubio.

“Savienotās Valstis izmantos visus pieejamos instrumentus, lai atņemtu šīm Musulmaņu brālības nodaļām resursus, kas ļautu iesaistīties terorismā vai atbalstīt to,” norādīja Rubio.

Musulmaņu brālība tika dibināta Ēģiptē 1928. gadā, un kopš tā laika ir izplatījusies daudzviet arābu pasaulē.

2012. gadā pirmajās demokrātiskajās vēlēšanās, kas Ēģiptē tika sarīkotas pēc tam, kad Arābu pavasara protesta kustības rezultātā tika gāzts ilggadējais autoritārais līderis Hosni Mubaraks, uzvarēja Musulmaņu brālības kandidāts Mohameds Morsi.

Jau nākamajā gadā Morsi tika gāzts armijas apvērsumā, ko vadīja armijas komandieris Abdelfatahs as Sisi, kas joprojām ir pie varas Ēģiptē.

Kopš tā laika Ēģiptē pret Musulmaņu brālību izvērstas plašas represijas.

Ēģipte, kā arī ASV sabiedrotie Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti jau ilgstoši cenšas apspiest Musulmaņu brālību.

Musulmaņu brālības līderi paziņojuši, ka atsakās no vardarbības, bet Musulmaņu brālības nodaļas Ēģiptē un Libānā nosodījušas to atzīšanu par teroristu organizācijām.

“Ēģiptes Musulmaņu brālība kategoriski noraida šī statusa piemērošanu un izmantos visus juridiskos līdzekļus, lai apstrīdētu šo lēmumu, kas kaitē miljoniem musulmaņu visā pasaulē,” teikts tās paziņojumā, noliedzot jebkādu līdzdalību terorismā vai atbalstu terorismam.

Musulmaņu brālības Libānas nodaļa paziņojumā norādīja, ka tā ir “atzīta Libānas politiskā un sociālā organizācija, kas darbojas atklāti un likuma robežās”, un ka ASV lēmumam “nav juridisku seku Libānā”.

Ēģiptē Musulmaņu brālība tika aizliegta 2013. gadā, bet Jordānijā – pērn aprīlī.