Tuvojoties ASV starpvēlēšanām novembrī, kad var būtiski mainīties gan Senāts, gan Pārstāvju palāta, gan Kongress, Trampam radīsies liela spriedze, turklāt tas lielu spriedzi radīs arī Putinam, jo Krievijas propaganda šodien ASV un Trampu sauc par Krievijas sabiedrotajiem, norādīja profesors.

“Šobrīd Putinam ir vēl, teiksim, divarpus gadu ilgs iespēju logs. Domāju, ka varas maiņa Kongresā vai Senātā, vai abos varētu būt izšķirošais brīdis, kad Putins sapratīs, ka viņa iespēju logs veras ciet, un tāpēc viņam ir jāsper solis. Tad viņš varētu sākt veidot Krievijas propagandas naratīvu par to, ka lielākā daļa viņa īpašās militārās operācijas mērķu ir sasniegti, tāpēc ir pienācis laiks sākt sarunas,” uzskata profesors.

Viņaprāt, ja tiks pieredzētas pārmaiņas Vašingtonā, vissvarīgākais signāls Putinam būs par to, ka viņa “sabiedrotie” cieš neveiksmi, ka viņš vairs nevar paļauties uz Trampu.

Tas arī apliecinās, ka tad, kad Tramps vairs nebūs pie varas, Putinam viss kļūs daudz sliktāk. Tāpēc, šādu notikumu gaitu paredzot, Putins varētu būt spiests sākt sarunas, sacīja Šeremeta.

Šo divarpus gadu laikā Putins varētu sākt sarunas vai tikpat labi kaut ko daudz agresīvāku, uzskata Šeremeta. Viņš arī pieļauj, ka tuvāko divu mēnešu laikā Putins varētu izsludināt plašu mobilizāciju.

“Tad tā vairs nebūs speciālā militārā operācija, bet pilnvērtīgs karš. Tādā gadījumā viņi var mobilizēt miljoniem cilvēku. Ukrainai nav šādu iespēju. Par laimi Ukrainai, tai ir izdevies izveidot tehnoloģiskās spējas, kas iespēju virzīties uz priekšu padara Krievijai nepanesami dārgu, jo šodien Ukrainā lielāko daļu kauju var veikt bezpilota lidaparāti,” aģentūrai LETA sacīja profesors.

Viņš ieteica sevi nemānīt ar runām par Krievijas ekonomikas vājumu, jo Krievija ir palielinājusi savu militāro jaudu.