Pret abām rezolūcijām par ASV buldozeru un bumbu pārdošanas bloķēšanu Izraēlai iebilda visi republikāņi, un tās tika noraidītas ar 40 pret 59 un 36 pret 63 balsīm.

Sanderss vairākkārt rosinājis balsot par šo jautājumu, lai izdarītu spiedienu uz saviem kolēģiem – gan demokrātiem, gan republikāņiem -, lai tie iestātos pret Netanjahu kursu.

Līdzīgas Sandersa rosinātās rezolūcijas 2024. un 2025. gadā arī tika noraidītas, taču to demokrātu skaits, kas balsoja kopā ar Vērmontas neatkarīgo senatoru, ir vairāk nekā divkāršojies mazāk nekā divu gadu laikā.

“Ir skaidrs, ka demokrāti sāk ieklausīties vidusmēra amerikāņos, kam ir apnicis tērēt miljardiem dolāru Netanjahu briesmīgo karu atbalstam, kad cilvēki šajā valstī nevar atļauties mājokļus vai veselības aprūpi,” pēc balsojuma sacīja Sanderss.

“Premjerministra Netanjahu valdības vadībā mēs esam pieredzējuši kara izvēršanu Libānā, kas apdraud nevainīgus Libānas civiliedzīvotājus, un nepārtrauktu vardarbību pret palestīniešiem un viņu māju nojaukšanu Rietumkrastā,” sacīja Arizonas senators Marks Kellijs. “Tas viss ir apdraudējis virzību uz mieru.”

Demokrātu vidū, kas balsoja pret rezolūcijām, bija Senāta mazākuma līderis Čaks Šūmers un senatore Kirstena Džilibrenda.

Teju 100 protestētāju tika aizturēti pirmdien Ņujorkā demonstrācijas laikā, kurā abi Ņujorkas senatori tika aicināti balsot par Sandersa ierosinātajām rezolūcijām.

Demonstrāciju rīkoja kara pretinieku organizācija “Jewish Voice for Peace” (“Ebreju balss mieram”).