Starptautiskās tirdzniecības tiesa Ņujorkā lēma par labu mazajiem uzņēmumiem, kuri apstrīdēja šos pagaidu tarifus, pasludinot šos tarifus par “spēkā neesošiem kā pretlikumīgus”.

Tiesa konstatēja, ka Tramps nepareizi interpretējis tirdzniecības likumu, kas tika izmantots par pamatojumu šiem tarifiem.

Tādējādi ne ASV valdība, ne ASV Muitas un robežsardzes dienests (CBP) nevar iekasēt importa nodevas no prasītājiem, tai skaitā Vašingtonas štata.

Tiesa arī nolēma, ka jebkādi jau iekasēti tarifi ir jāatmaksā.

Tiesa konstatēja, ka ASV valdība nav pietiekami pierādījusi “fundamentālas starptautisko maksājumu problēmas”, lai varētu izmantot 1974. gada Tirdzniecības likumu kā pamatojumu šo tarifu noteikšanai.

Trampa izpildrīkojums arī atsaucās uz tirdzniecības un tekošā konta deficītu, bet šis likums attiecas uz maksājumu bilances deficītu.

ASV kopš 24. februāra ir noteikušas 10% tarifu lielākajai daļai importa.

Tramps bija draudējis paaugstināt šo tarifu līdz 15%, kas būtu maksimālā tarifa likme, ko prezidentam atļauts noteikt uz 150 dienām saskaņā ar 1974. gada Tirdzniecības likumu.

ASV Augstākā tiesa februārī nolēma, ka Tramps ir pārsniedzis savas pilnvaras ar citiem tarifiem, kurus viņš noteica sava otrās prezidentūras termiņa sākumā 2025. gada janvārī, balstoties uz 1977. gadā pieņemtu ārkārtas likumdošanas aktu.