Dienvidāzijas valstij ir trešais lielākai tirdzniecības pārpalikums ar ASV aiz Ķīnas un Meksikas, tādēļ 2. aprīlī, kad Tramps paziņoja par ievedmuitas tarifu celšanu lielai daļai pasaules valstu, Vjetnamai plānotie bija vieni no augstākajiem – 46%.

Trešdien noslēgtā vienošanās paredz, ka minimālā ievedmuitas likme Vjetnamai būs 20%, un apmaiņā pret to Vjetnama atvērs savu tirgu ASV precēm, arī automobiļiem.

Vienlaikus 40% tarifs tiks noteikts precēm, kas tiek vestas caur Vjetnamu uz citām valstīm.

Vašingtona ir apsūdzējusi Hanoju Ķīnā ražotu preču pārmarķēšanā, lai apietu tarifus.

Izejmateriāli no Ķīnas ir kritiski nozīmīgi Ķīnas apstrādes rūpniecības uzņēmumiem.

Analītiķi norāda, ka vienošanās ar Vjetnamu savā ziņā ir arī par Ķīnu un Pekina tarifu tranzīta precēm varētu uztvert tā provokāciju, jo īpaši tad, ja tamlīdzīgs nosacījums būs iekļauts arī citos ASV tirdzniecības līgumos, kuru noslēgšana plānota drīzumā.

Lai gan sākotnēji apģērba un sporta aprīkojumu ražotāju, kuri lielā mērā saistīti ar Vjetnamu, akciju cena Ņujorkas biržā pieauga, tā strauji samazinājās, kad tika publicēta detalizētāka informācija par vienošanos.

Vjetnamas valdības paziņojumā pausts, ka Hanoja ir apsolījusi “prioritāru pieeju tirgū ASV precēm, arī automobiļiem ar lielu dzinēja tilpumu”.

Vienlaikus par tarifu tranzīta precēm Vjetnamas valdība komentāru nesniedza.

“Bloomberg Economics” prognozē, ka vienošanās rezultātā vidējā termiņā Vjetnama zaudēs ceturto daļu sava eksporta uz ASV, kas valsts iekšzemes kopproduktu var samazināt par vairāk nekā diviem procentiem.

Kā teica “Bloomberg Economics” eksperte Rana Sadžedi, vislielākā ietekme būs tam, kā tiek definēts vai noteikts tranzīts un kāda būs Ķīnas reakcija uz to.

Ķīna ir brīdinājusi, ka veiks atbildes pasākumus uz jebkādiem līgumiem, kas kaitē tās interesēm.