Krievijas naftai noteikto sankciju atvieglojums tika ieviests saistībā ar karu Irānā, kura dēļ tika slēgts Hormuza šaurums.

Tagad ASV Krievijas naftas nozarei noteiktās sankcijas atkal ir stājušās spēkā.

Bijušais ASV valsts sekretāra vietnieks Daniels Frīds sarunā ar “Politico” norādīja, ka no Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa administrācijas puses bija “muļķīgi izrādīt Krievijai iejūtību”.

Viņš uzskata, ka ASV varēja pieprasīt, lai Krievija ieņēmumus no naftas tirdzniecības ieskaitītu uzraudzības kontā, no kura līdzekļus varētu izmantot tikai pārtikas un medikamentu iegādei. Tāpat Frīds iesaka samazināt naftas cenu griestus, lai mazinātu Krievijas gūtos ieņēmumus, kurus tā šobrīd var tērēt kara turpināšanai Ukrainā.

ASV Finanšu ministrija uz žurnālistu jautājumiem nav atbildējusi un vien atsaukusies uz finanšu ministru Skotu Besentu, kurš martā sacīja, ka Krievijas naftai noteikto sankciju atvieglojumi ir vien īstermiņa pasākums. Besents toreiz norādīja, ka lielākā daļa Krievijas ienākumu no naftas tirdzniecības tiek iekasēta nodokļu veidā jau naftas ieguves brīdī. Tāpēc Besents uzskata, ka martā izsniegtā licence nav spējusi būtiski ietekmēt Maskavas ieņēmumus no naftas.

Tikmēr laikraksts “The New York Times” 13. aprīlī rakstīja, ka pēc ASV noteikto sankciju atvieglojumiem Krievija no naftas pārdošanas guva vairāk nekā 100 miljonus dolāru papildu ieņēmumu dienā un aprīlī jau tobrīd bija iekasējusi vismaz 12,8 miljardus dolāru – divreiz vairāk nekā martā.

Savukārt Starptautiskā Enerģētikas aģentūra otrdien vēstīja, ka Krievijas ieņēmumi no naftas eksporta martā teju dubultojušies, pateicoties Krievijas naftai noteikto sankciju atvieglojumiem.