Pēdējo 12 mēnešu laikā Austrālija ir cietusi no vairākiem lieliem kiberuzbrukumiem, tai skaitā pagājušās nedēļas beigās, kad uz trim dienām tika stipri traucēta lielo ostu darbība.

Austrālijas izlūkošanas aģentūra savā jaunākajā ziņojumā kā vienus no lielākajiem kiberapdraudējumiem minēja Maskavu un Pekinu, bet nevainoja tās konkrētos uzbrukumos.

Aģentūra norādīja, ka ārvalstu atbalstīti hakeri, visticamāk, turpinās vērsties pret ūdensapgādes infrastruktūru un elektrotīkliem un, visticamāk, pastiprinās centienus nozagt Austrālijas un tās sabiedroto militāros noslēpumus.

Ziņojumā brīdināts, ka Austrālijas aizsardzības pakts AUKUS ar Apvienoto Karalisti un Savienotajām Valstīm varētu kļūt par galveno mērķi.

Saskaņā ar AUKUS līgumu

Austrālija ir iecerējusi iegādāties kodolzemūdenes un attīstīt tādas progresīvas tehnoloģijas kā mākslīgais intelekts un hiperskaņas raķetes.

Ziņojumā uzsvērts maija incidents, kad Pekinas atbalstīti hakeri uz īsu brīdi iefiltrējās ASV “kritiskās infrastruktūras nozarēs”, un brīdināts, ka Ķīna varētu izmantot līdzīgas metodes, lai piekļūtu Austrālijas sistēmām.

Ziņojumā brīdināts, ka ārvalstu atbalstīti hakeri rada arī pielāgotus rīkus, lai iekļūtu valdību tīklos, un norādīts uz Krievijas ļaunatūru “Snake”, ko šogad likvidēja ASV. Krievijas spiegi gadiem ilgi izmantoja “Snake”, lai veiktu kiberspiegošanu pret ASV un to sabiedrotajiem.

Jautāts par ziņojuma secinājumiem, Austrālijas aizsardzības ministrs Ričards Mārlss sacīja, ka arī Ķīna ir radījusi Austrālijai bažas par drošību.

Kiberdrošības eksperti ir norādījuši, ka nepietiekami drošības pasākumi un uzņēmumu uzkrātā sensitīvā klientu informācija ir padarījusi Austrāliju par hakeru mērķi.

Pagājušās nedēļas beigās lielākās ostas, kas apkalpo 40% no Austrālijas kravu tirdzniecības, apstājās pēc tam, kad hakeri iefiltrējās operatora “DP World” datoros.

Austrālijas lielākais privātais veselības apdrošinātājs “Medibank” pagājušā gada novembrī paziņoja, ka hakeri piekļuvuši 9,7 miljonu pašreizējo un bijušo klientu datu. Savukārt 2022.gada septembrī telekomunikāciju uzņēmums “Optus” kļuva par upuri līdzīga mēroga datu aizsardzības pārkāpumam, kura laikā tika piekļūts līdz pat 9,8 miljoniem cilvēku personas datu.