Premjers aicināja panākt deeskalāciju, norādot, ka ASV un Izraēlas uzbrukumos ir novājināti Irānas gaisa spēki, karaflote un militāri rūpnieciskā bāze.

“Tagad, kad šie mērķi ir sasniegti, nav skaidrs, kas vēl ir jāsasniedz un kāds ir gala punkts,” pauda premjers.

“Skaidrs ir viens – jo ilgāk karš turpināsies, jo nozīmīgāka būs ietekme uz pasaules ekonomiku,” sacīja Albanīzs.

Austrālija ir atkarīga no importētās degvielas, un valstij ir benzīna krājumi aptuveni 37 dienām. Tā cenšas mazināt strauji augošo cenu ietekmi, samazinot benzīna nodokļus un solot uzņēmumiem piešķirt aizdevumus 680 miljonu ASV dolāru apmērā.

Albanīzs iepriekš apliecināja, ka Austrālija nav šī kara dalībniece.

Aizsardzības ministrs Ričards Mārlzs ceturtdien paziņoja, ka Kanbera risina sarunas ar Lielbritāniju un Franciju par to, kā tā varētu palīdzēt atbloķēt Hormuza šaurumu, caur kuru miera laikā tiek pārvadāta piektā daļa pasaules naftas.

Pēc tam, kad Izraēla un ASV 28. februārī sāka karu pret Irānu, Teherāna faktiski slēgusi Hormuzu, izraisot pasaules naftas un gāzes cenu kāpumu.