Izņemot Berlīni, piecas zemes, kas savulaik veidoja komunistiskā režīma jūgā bijušo Austrumvāciju jeb tā dēvēto Vācijas Demokrātisko Republiku (VDR) pēc Berlīnes mūra un komunistiskā režīma krišanas zaudējušas 16% no kādreizējā iedzīvotāju skaita, liecina Federālās statistikas pārvaldes dati.

Tikmēr kādreizējās Rietumvācijas zemēs iedzīvotāju skaits kopš 1990.gada vidēji audzis par 10%.

Vislielākais iedzīvotāju skaita pieaugums reģistrēts Bavārijā, kur tas palielinājies par 16%. Bavārijai ar 14% pieaugumu seko Bādene-Virtemberga.

Pēc atkalapvienošanās un komunistiskās Austrumvācijas ekonomikas sabrukuma simtiem vāciešu migrēja uz rietumiem darba un labākas dzīves meklējumos.

Tiek lēsts, ka kopumā no austrumu zemēm uz rietumiem pārcēlušies par 1,2 miljoniem cilvēku vairāk, nekā devušies pretējā virzienā.

Šie dati neatspoguļo situāciju Berlīnē, kur iedzīvotāju skaits kopš 1990.gada pieaudzis par 7%. Aukstā kara laikā sadalītā Vācijas galvaspilsēta tagad ir viena no 16 atkalapvienotās valsts federālajām zemēm.

Kopumā Vācijas iedzīvotāju skaits kopš 1990.gada pieaudzis par 5%, līdz 2024.gada beigām palielinoties no 79,8 līdz 83,6 miljoniem.

Vācijas atkalapvienošanās 35.gadadiena tiks svinēta 3.oktobrī, Vācijas Vienības dienā.