Avenam un viņa partnerim Mihailam Fridmanam noteiktas ASV, Lielbritānijas, Eiropas Savienības (ES) un citu valstu sankcijas. Šīs valstis uzskata, ka viņi ir Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam tuvi cilvēki un apkalpo Kremļa intereses, arī Krievijas agresiju Ukrainā.

Arī Ukraina noteikusi viņiem savas sankcijas un nacionalizējusi aktīvus, kas viņiem piederēja valstī.

Tomēr 2016. gadā Avenam tika piešķirta Latvijas pilsonība. Kā atgādina “Nekā personīga”, KNAB izmeklēšana atklāja, ka tas noticis ar iespējamu politiķa Edgara Jaunupa (LA) un uzņēmēja Gunta Rāvja labvēlību.

Saeimas pērn aprīlī pieņemtie grozījumi Pilsonības likumā paredz Latvijas pilsonības atņemšanu personai, kura sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu valstīm vai personām, kuras ir veikušas darbības, tai skaitā genocīdu, noziegumu pret mieru, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu, vai arī ja persona pati ir piedalījusies šādu darbību veikšanā un Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumā šī persona nekļūst par bezvalstnieku.

Informāciju par to, ka attiecīgā persona veikusi kādu no minētajām darbībām, sniedz valsts drošības iestādes. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Līdz ar šo grozījumu pieņemšanu valstij būt pamats lemt par pilsonības atņemšanu Avenam.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Egils Zviedris raidījumam “Nekā personīga” teica, ka “SAB joprojām gaida no atsevišķiem sadarbības partneriem informāciju, kas varētu dot būtisku iemeslu pieņemt lēmumu, kas varētu virzīties uz Avena pilsonības jautājuma atrisinājumu”.

Zviedris ļoti labi saprotot sabiedrības emocionālo vēlmi panākt ātru un taisnīgu, sabiedrības skatījumā, jautājuma risinājumu, taču SAB esot jāvadās tīri pēc juridiskiem apsvērumiem.

“Ātrs lēmums bez juridiska pamatojuma var beigties nelabvēlīgi mums,” skaidrojis SAB vadītājs.

Ukrainas Korupcijas apkarošanas centra juriste Tetjana Ševčuka raidījumam uzsvēra, ka oligarhi ir Krievijas politiskās varas instrumenti. 

“Krievu oligarhi rietumos mēģina sevi pārdot par centīgiem uzņēmējiem, kam paveicies Krievijā uzbūvēt veiksmīgu biznesu, bet Krievijas ekonomika tā nestrādā.

Viņu ekonomika strādā kā feodāla valsts, kuru Krievijas valdība atļauj konkrētiem cilvēkiem kontrolēt kādu no tautsaimniecības sektoriem,” skaidroja eksperte.

Ukrainā viņi investējuši milzu naudu, lai iegūtu kontroli pār veselām nozarēm, bet tagad mēģina Ukrainu finansiāli vājināt.

“Nekā personīga” vēsta, ka pagājušā gada sākumā Avens ar zvērināta advokāta Andra Mālendera starpniecību tieslietu un ārlietu ministrijai nosūtīja vēstuli, kurā protestēja pret to, ka Latvija torpedēja viņa mēģinājumu apstrīdēt ES sankcijas tiesā.

Viņa aizstāvībai liecības sniedza vairāki Krievijā un Ukrainā pazīstami bijušie politiķi, žurnālisti, disidenti un cilvēktiesību aktīvisti.

Atbalsta vēstules sūtīja arī trīs Latvijas bijušās amatpersonas – kādreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš, bijušais satiksmes un ārlietu ministrs Aivis Ronis un bijušais premjers, tieslietu un ārlietu ministrs Valdis Birkavs.

Savukārt Ogres mērs Egils Helmanis (AN) bija iecerējis pilsētā izrādīt Avenam piederošo pirmskara latviešu mākslinieku porcelāna darbus.

Tas, kā uzsver raidījums, izraisīja neizpratni gan sabiedrībā, gan arī Helmaņa partijas biedros. Lai gan viņš noliedza, ka ticies ar Avenu, tie izrādījās meli. Mēra uzņemtajās mākslas darbu fotogrāfijās “Nekā personīga” stikla vitrīnu atspulgā pamanīja cilvēkus, kas izskatās pēc Helmaņa un Avena.

Tolaik neatpazīts fotogrāfijās palicis trešā cilvēka atspulgs. Pēc rūpīgākas apskates tas ļoti atgādina bijušo Nacionālās apvienības ģenerālsekretāru Aigaru Lūsi, informē “Nekā personīga”.

No Saeimas tribīnes Avenu aizstāvējis arī Nacionālās apvienības deputāts Aleksandrs Kiršteins, kamēr viņa partijas biedrs Edvīns Šņore jau divreiz vērsies Iekšlietu ministrijā, prasot lemt par Avena pilsonības atņemšanu.

Šņore atzīst, ka vienīgais, ko Avens var dot, ir nauda pret kaut kādiem pakalpojumiem. 

“Tieši tāpēc ir pilnīgi skaidri jāpauž pozīcija, ka mēs – Latvijas valsts – neko negribam, nekādu saistību ne ar šo cilvēku, ne viņa naudu,” raidījumam uzsvēra deputāts.

Jau ziņots, ka Luksemburgā reģistrētais uzņēmums “ABH Holdings SA”, kura galvenie akcionāri ir Fridmans un Avens, iesniedzis prasību pret Ukrainu, pieprasot kompensēt zaudējumus, kas esot radušies “Alfa Bank” Ukrainas struktūru nacionalizācijas rezultātā, vēsta “Radio Brīvība”. Zaudējumu apjomu uzņēmums novērtējis viena miljarda ASV dolāru apjomā.