Amatpersona piebilda, ka smago ieroču atvilkšana sākās aptuveni pirms diviem mēnešiem pēc vardarbības uzliesmojuma Suveidas provincē.

Asinsizliešana sākās 13.jūlijā ar sadursmēm starp druzu kaujiniekiem un sunnītu beduīniem. Tai strauji eskalējot, iesaistījās arī valdības spēki un cilšu kaujinieki no citām Sīrijas daļām.

Izraēla, kurai ir sava druzu kopiena, vardarbības laikā bombardēja Sīriju. Izraēla norādīja, ka vēlas aizsargāt druzus un panākt Sīrijas dienvidu daļas demilitarizāciju.

Sīrijas pagaidu prezidents Ahmeds aš Šaraa pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Sīrija iesaistījusies sarunās ar Izraēlu, lai panāktu drošības nolīgumu, kas paredzētu, ka Izraēla pamet teritorijas, kuras tā okupēja pēc ilggadējā Sīrijas diktatora Bašara al Asada režīma krišanas.

Kad islāmistu vadītie spēki pērnā gada 8.decembrī gāza Asadu, Izraēla izvietoja savus karavīrus ANO patrulētajā buferzonā Golānas augstienēs, kas atdala Izraēlas un Sīrijas spēkus kopš pamiera noslēgšanas, kas sekoja 1973.gada karam.

Izraēla arī veikusi simtiem gaisa uzlidojumu mērķiem Sīrijā un iebrukusi Sīrijas dienvidos.

Avots diplomātu aprindās atklāja, ka piektdien Baku plānota vēl viena Sīrijas un Izraēlas amatpersonu tikšanās.

Izraēlai un Sīrijai nav diplomātisko attiecību, jo abas valstis tehniski atrodas karastāvoklī kopš 1948.gada.

Pagājušajā mēnesī Sīrijas mediji ziņoja, ka Sīrijas ārlietu ministrs Asads al Šaibani Parīzē ticies ar Izraēlas diplomātu delegāciju, lai apspriestu deeskalāciju un situāciju Suveidas provincē.