Arutjunjans bija Kalnu Karabahas prezidents no 2020. gada maija līdz 2023. gada septembrim.

Līderis notiesāts par “agresijas kara vadīšanu, genocīdu, terorismu un citiem noziegumiem, kas saistīti ar Armēnijas gadu desmitiem ilgo kontroli pār kalnu anklāvu”, vēsta ziņu aģentūra “Azertag”.

Pēc tam kad 2023. gada septembrī zibenskara rezultātā Azerbaidžāna ieguva kontroli pār Kalnu Karabahu, Baku aizturēja vairākus vietējos līderus, apsūdzot viņus kara noziegumos.

Armēnija ir nosodījusi aizturēšanu un pieprasījusi viņus atbrīvot.

Baku 2025. gada janvārī sākās divas tiesas prāvas – vienā tiek tiesātas 15 bijušās amatpersonas, bet otrā bijušais Kalnu Karabahas valsts ministrs Rubens Vardanjans.

Tiesas sēdes lielākoties notika aiz slēgtām durvīm, un valsts medijiem piekļuve tām bija ierobežota.

Armēnijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka tā veiks “visus iespējamos pasākumus”, arī vēršoties starptautiskajās tiesās, lai aizsargātu Baku tiesājamo tiesības.

Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs un Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans pagājušajā gadā ar ASV prezidenta Donalda Trampa starpniecību parakstīja miera līgumu.

Kalnu Karabaha, kas PSRS laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma pastāvēja kā “de facto” neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskatīja par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība atzina Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts neatzina šī reģiona neatkarību.